Nākamnedēļ Ozolniekos svinīgi tiks atklāta jaunā katlumāja, kas ar ES līdzfinansējumu uzbūvēta pļavā netālu no sociālās aprūpes centra «Zemgale» un sāks darboties nākamajā apkures sezonā. Pārbūvēti arī ciemata centrālās apkures tīkli, tādējādi Ozolniekos tiks atslēgtas divas nolietotas katlumājas.
«Šajā vasaras sezonā siltā ūdens vajadzībām pirmo reizi varam kurināt tikai vienu katlumāju,» priecājas Ozolnieku novada komunālo pakalpojumu uzņēmuma SIA «Ozolnieku KSDU» vadītājs Gunārs Jaunsleinis.
2015. un 2016. gadā pašvaldībā īstenoti ES atbalstīti projekti «Šķeldas katlumājas izbūve Ozolniekos» un «Siltumtīklu izbūve Ozolniekos», kuru kopējās izmaksas ir 1,999 miljoni eiro (ES Kohēzijas fonda līdzekļiem dotais līdzfinansējums ir 828 tūkstoši eiro). Jaunās siltumtrases kopgarums – vairāk nekā divi kilometri. Tā savieno koģenerācijas gāzes katlumāju Kastaņu ielā 2 ar jaunuzcelto šķeldas katlumāju Skolas ielā 9, tādējādi apvienojot vienotā inženierkomunikāciju tīklā SIA «Ozolnieku KSDU» apkurinātos objektus Ozolnieku ciemā. Projekta mērķis ir Ozolnieku siltumapgādes sistēmas modernizācija un efektivitātes paaugstināšana, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara palielināšana. Plānots, ka SIA «Ozolnieku KSDU» arī tiks panākts kurināmā ietaupījums un klientiem nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība. G.Jaunsleinis piebilst, ka jaunā šķeldas katlumāja darbosies tikai aukstā ziemā, tādēļ tās darbībai (diennaktī katlumājai nepieciešams pievest ne vairāk kā vienu autokravu šķeldas) nevajadzētu īpaši traucēt sociālās aprūpes centra «Zemgale» un tuvējo privātmāju iemītniekiem.
«Agrāk atsevišķi darbojās trīs katlumājas ar trīs apkures sistēmām. Tagad vecās un nolietotās katlumājas, kas agrāk kalpoja sociālās aprūpes centram un Ozolnieku vidusskolai, ir atslēgtas,» skaidro G.Jaunsleinis.
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis, uz jautājumu, vai nebija prātīgāk katlumājas vietā izbūvēt siltumtrasi no Jelgavas, teic – šādā gadījumā būtu diezgan lieli siltuma zudumi. «Fizikas likumus neviens nav atcēlis, turklāt projektu līdzfinansēja Kohēzijas fonds,» argumentē domes priekšsēdētājs. Intervijā «Ziņām» aprīļa vidū Ozolnieku izolēto cauruļu rūpnīcas «Poliurs» izpilddirektors Guntis Līcītis minēja, ka, attīstoties cauruļu siltumizolācijai, ārzemēs parādījušies projekti, kur divas atstatu esošas apdzīvotas vietas apsilda katlumāja, kas atrodas vienā no tām. Viņš gan bez pamatīgas problēmas izpētes neņēmās apgalvot, ka būtu lietderīgi apvienot Jelgavas un Ozolnieku centrālās apkures sistēmas. Arguments, ka šāda sistēmas kopīgošana būtu lietderīga, ir aptuvenās aplēses, ka viena megavata siltumenerģijas saražošanai Jelgavas siltuma un elektroenerģijas ražotājs «Fortum» tērē vidēji 1,5 kubikmetrus šķeldas, turpretī jaunajā Ozolnieku šķeldas katlumājā viena megavata saražošanai vajadzēs 3–3,3 kubikmetrus šķeldas.
