Šodien Jelgavas Dome izskatīs lūgumu atjaunot azartspēļu zāli agrākajā katlumājā Pasta ielā 33a, kas pieder Amatu vidusskolas direktores Edītes Bišeres ģimenei. Viņa skaidro, ka netīrajam biznesam namu spiesta iznomāt parādu dēļ un ētisku problēmu tajā nesaskata.
Spēļu zāle nelielajā namā Pasta ielā 33a darbojas jau kopš 2005. gada. Šā gada maijā nomnieki – SIA «Amugames» – darbību tur pārtrauca. Tagad telpām pieteicies cits nomnieks – SIA «Neugao», kas tur plāno turpināt azartspēļu biznesu. E.Bišere teic, ka azartspēļu bizness neesot nekādā sakarā ar viņas pirms trim gadiem sākto pedagoģisko darbību. Agrāk, būdama uzņēmēja, viņa smagu sirdi esot nonākusi pie atziņas, ka izklaides vietai ir ļoti grūti pastāvēt, ja tajā nav spēļu automātu. Tā viņai piederošās telpas izbūvētas kā spēļu zāle un izīrētas firmai, kas nodarbojas ar šo biznesu. Neizmantotā kurinātavas ēka, kas gadiem ilgi stāvēja nokvēpusi, ieguva pievilcīgu izskatu. Taču paši uzņēmēji līdz ar to nonāca parādsaistībās, un tas spiež iznomāt šo ēku, ētiskos kritērijus neizvirzot priekšplānā. E.Bišere šajā lietā nepiedaloties, jo esot aizņemta darbā skolā.Bailes klīdina spēleZiņu aptaujātā Pasta ielas 33 daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja teica, ka spēļu zāle kaimiņos viņu īpaši netraucējot, tomēr šķiet, ka no pilsētas domes simt metru attālumā diez vai būtu vajadzīgas pat divas spēļu zāles.Narkoloģe Lilita Caune teic, ka, darbojoties organizācijā «Vecāki Jelgavai», novērojusi, ka azartspēļu zāles pilsētā ir patukšas. Varot spriest, ka šīm izklaides vietām daudz klientu arī nevajagot. Pietiekot ar dažiem atkarīgajiem, kuri tur nospēlē pēdējo. «Mēs, mediķi, nezinām, kas ir azartspēļu atkarības izraisītājs, taču viens no riska faktoriem ir pieejamība. Ja azartspēļu zāles atrodas pilsētas centrā, šīs briesmas pastiprinās. Atkarības risku palielina arī dzīves stress, bezpalīdzības un vientulības sajūta, kas diemžēl daudziem mūsdienās nav sveša. 2007. gadā Jelgavā darbojās 23 spēļu zāles (ar kopumā 597 spēļu automātiem), devums pilsētai no azartspēļu nodokļa bija 225 tūkstoši latu, kas veidoja 0,47 procentus no pašvaldības budžeta. Mūsdienās azartspēļu zāļu skaits samazinājies līdz 11. Līdz oktobra vidum azartspēļu nodoklis pilsētas budžetā ienesis 141 tūkstoti latu, kas ir nepilni 66 procenti no šā gada plāna.
