Mīļais lasītāj! Tā nu ir iznācis, ka es atkal pavisam drīz kļūšu par gadu vecāks.
Mīļais lasītāj!
Tā nu ir iznācis, ka es atkal pavisam drīz kļūšu par gadu vecāks. Man iet tik raibi un jautri, ka gandrīz aizmirsu pastāstīt jums par saviem darbiem. Nu, īstenībā nedarbiem… Piecu gadu laikā esmu centies jūs iepriecināt ar savu lappusi, taču jūs nemaz nezināt, cik liels delveris es esmu! Manuprāt, ir vērts pie tā mazliet pakavēties.
Reiz kādam savam lasītājam ar vislabākajiem nodomiem uzdāvināju īpašu kaktusu no Āfrikas. Tikai pēc pāris nedēļām uzzināju, ka tas apēdis visas «Špicbuka» un «Tīņa» lappuses.
Ziemassvētkos piekāvu savu brāli Tīni, jo viņš apēda visas piparkūkas, bet jūs gan tā nedariet!
Vai gribi zināt, kāpēc gandrīz nekad nerādu savu matu sakārtojumu un allaž esmu «kepkā». Tāpēc, ka man nemaz nav matu!
Aizvakar «iznesu cauri» kādu piektās klases skolnieku – pārģērbos par pievilcīgu «skuķi» un aizgāju ar puisi uz randiņu.
Pērn biju devies pelnītā atpūtā uz tropiskajiem mežiem, kur, man par šausmām, sapinos čūsku pūlī. Šodien varu teikt paldies Mauglim – mani izglāba, pat netaujājot pēc atlīdzības!
Es sakrāju 5000 kartupeļu aiz ausīm un 1000 sēņu aiz nagiem. Prieks par jauno vaļasprieku!
Kādu dienu pastaigājos Raiņa parkā. Ieraudzīju skaistu ozolu! Man ļoti patika. Izrāvu to ar saknēm (kā jau krietns vīrs!) un iestādīju kaimiņienes ābeļdārzā. Hmm, tiešām nesaprotu, kālab viņai šī Valentīna dienas dāvana negāja pie sirds.
Špicbuka nedarbus atcerēties un pierakstīt palīdzēja Nellija, Brigita un Edgars
