Reiz Špicbuks nolēma aiziet uz kādu Jelgavas datorsalonu, lai iepazītos un iegūtu jaunus draugus.
Reiz Špicbuks nolēma aiziet uz kādu Jelgavas datorsalonu, lai iepazītos un iegūtu jaunus draugus. «Lai gan draugu man ir daudz, nolēmu izmēģināt, kā ir draudzēties ar bērniem virtuālajā pasaulē,» tā Špicbuks.
Viņš samaksāja par stundas apmeklējumu, apsēdās pie datora, ieslēdza to un sāka «čatot». Kādu pusstundu Špicbuks sazinājās ar sava vecuma puišiem, bet tad viņu uzrunāja kāda meitene ar «nikneimu» «Angel». Špicbuks komentē: ««Angel» man atsūtīja savu foto, un man viņa ļoti iepatikās. Nolēmu datorsalonā palikt pa nakti un «čatot» ar viņu, kamēr nekrīt ciet acis. Mēs sarakstījāmies par dažādām tēmām, un daudzās no tām mūsu viedokļi sakrita. Nolēmu «Angel» uzaicināt uz randiņu. Satraucies drudžaini gaidīju viņas atbildi.» Un tad… un tad… un tad… Un tad Špicbuka DATORS UZSPRĀGA!
