Kultūras ministrija neatzīst Jelgavas pilsētas domes prasību pārskatīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas «Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos», kas jau vairākus gadus liedz saņemt atbalstu kultūras centriem, kuri atrodas tuvāk nekā 70 kilometru no Rīgas. Valsts kancelejā iesaka jelgavniekiem nelikties mierā, bet šajā prasībā apvienoties ar Jūrmalu, kas arī ir vērsusies ar līdzīgu protesta vēstuli.
Zemgali aizmirst
Valsts atbildīgajām institūcijām adresētās Jelgavas domes vēstules sagatavotājs pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics atzīst, ka Latvijā lielākais kultūras iestāžu skaits atbilstoši iedzīvotāju blīvumam ir Rīgā, Liepājā, Ogrē, Cēsīs, Daugavpilī un Rēzeknē. Liels valsts finansējums ieguldīts Cēsīs, atklājot Vidzemes koncertzāli, Rēzeknē, būvējot koncertzāli «Latgales vēstniecība «Gors»» un Liepājā, uzceļot koncertzāli «Lielais dzintars». Tuvāko gadu laikā Kurzeme atkal saņems ievērojamu valsts finansējumu, lai uzbūvētu koncertzāli Ventspilī. «Diemžēl jau daudzu gadu garumā Zemgale un tās iedzīvotāji tiek nepamatoti aizmirsti, ierobežojot iespēju apmeklēt profesionālus kultūras pasākumus,» secina M.Buškevics.
«Saistībā ar starptautiskiem festivāliem un kultūras projektiem Jelgavā Latvijas vārds parādās visas pasaules kultūras kartē. Ik gadu uz Jelgavu dodas vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu tūristu un kultūras nozares profesionāļu,» skaidro M.Buškevics.
Kultūras ministrijas pakļautībā esošajā VKKF programmā «Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos» ik gadu valsts piešķir gandrīz vienu miljonu eiro (2016. gadā – 860 tūkstošus eiro). Taču minēto 70 kilometru nosacījuma dēļ Jelgava nevar uz šiem līdzekļiem pretendēt.
«Tādējādi tiek apdalīti pilsētas profesionālās mākslas kolektīvi – diriģenta Aigara Meri vadītais Jelgavas kamerorķestris un Jelgavas bigbends, ko vada diriģents Raitis Ašmanis. «Abi kolektīvi ar panākumiem aktīvi koncertē,» uzsver M.Buškevics. Līdzīgi ir ar Zemgales iedzīvotāju iespējām Jelgavā apmeklēt izrādes un koncertus, kurus līdzfinansē pilsētas pašvaldība. Ar pašvaldības resursiem nepietiek, lai pietiekami daudz un regulāri Jelgavā varētu notikt Nacionālā teātra, Valmieras, Liepājas un citu profesionālo teātru izrādes un koncerti.
Mainīt neplāno
15. jūlijā jeb gandrīz divus mēnešus pēc Jelgavas domes vēstules saņemšanas kultūras ministre Dace Melbārde nosūtīja atbildi, kurā izteica atzinību par līdzšinējo ieguldījumu kultūras pieejamības nodrošināšanā Jelgavā. Taču ministre nav noskaņota neko manīt šajā VKKF mērķprogrammā. Tā vietā jelgavnieki aicināti pieteikties citās līdzīgās fonda programmās, kā, piemēram, «Profesionālās mākslas pieejamība reģionos», ««Latvijas valsts mežu» atbalsts kultūras programmām reģionos», «Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi» un «Latvijai 100».
Līdzīgi tajā pašā datumā Jelgavas domei atbildējis arī VKKF direktors Edgars Vērpe. Viņš piebilst, ka diemžēl Zemgales reģions ir viens no mazāk aktīvajiem projektu iesniedzējiem fonda projektu konkursos.
M.Buškevics teic, ka kultūras ministres atbilde Jelgavas pašvaldību neapmierina.
Valsts kancelejas pārstāve Ramona Zīle «Ziņām» atzīst, ka ir pilnīgi saprotama jelgavnieku neapmierinātība. Viņasprāt, prasību minētajā VKKF mērķprogrammā atcelt Jelgavai nepieņemamo 70 kilometru nosacījumu vajadzētu izvirzīt atkārtoti. «Līdzīgu prasību Kultūras ministrijai izteikusi arī Jūrmalas dome. Droši vien būtu ietekmīgāk, ja jelgavnieki un jūrmalnieki šo prasību izvirzītu kopīgi,» piebilst R.Zīle.
