Nesenajā intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam «Telegraf» Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (Zaļo un zemnieku savienība) ir kārtējo reizi pateikusi ārkārtīgi interesantas lietas.
Nesenajā intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam «Telegraf» Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (Zaļo un zemnieku savienība) ir kārtējo reizi pateikusi ārkārtīgi interesantas lietas. Kā vienmēr, kad nolēmusi runāt. Dažas domu pērles ir vērts aplūkot nedaudz detalizētāk.
Vispirms Ūdres kundze uzskata, ka viena no lielākajām mūsu valsts problēmām ir pārāk biežās valdību maiņas. Par šo jautājumu varētu vēl pastrīdēties. Ne visās valstīs, kurās valdību maiņu var uzskatīt par «nacionālo īpatnību», tiek kavēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Piemēram, salīdzinot ar Itāliju, var teikt, ka mūsu valdības ir piedzīvojušas arī ilgus valdīšanas laikus. Nepilns gads valdībai Itālijā ir pierasta lieta. Tikai neviens neteiks, ka valsts attīstība mestu kūleņus reizi gadā. Vienīgais, kam pilnībā varētu piekrist Saeimas priekšsēdētājai, ir katrreiz vienlaicīgi ar valdības maiņu notikusī vērtību pārvērtēšana, kam sekas ir nākamo valdību politiskā nepārmantojamība un kārtējā vērtību pārvērtēšana. Neko tādu Itālijā un citās attīstītās valstīs neatrast. Daļā no tām politiskā pārmantojamība ir nostiprināta likumdošanā, bet pārējās valstīs to lauzt liedz politiskās tradīcijas un kultūra. Nav iedomājams, piemēram, ka uzsākti projekti un reformas Vācijā liegtu ilgtermiņa perspektīvā risināt nodokļu vai pensiju sistēmas reformas. Toties pie mums katra jauna valdība nāk ar savu redzējumu par katru jautājumu un vēlmi iepriekšējo pārtaisīt. Arī pašas reformas un to īstenojums pie mums ne vienmēr ir pamatīgi pārdomāts, pirms to ievieš dzīvē.
Intervijā interesants bija Ingrīdas Ūdres sniegtais līdzšinējo premjeru vērtējums. Vilis Krištopans no toreizējā «Latvijas ceļa» (vēlāk – no «Zaļo un zemnieku savienības») vispirms esot pieņēmis lēmumus un tikai pēc tam tos apdomājis, tādēļ viņam neesot bijušas labas attiecības ar koalīcijas partneriem. Toties Andri Šķēli viņa vērtē kā ļoti gudru cilvēku, bet bez pozitīviem centieniem. Turklāt esot jāatzīst, ka daudzi viņa pieņemtie nepopulārie lēmumi izrādījušies pareizi. Savukārt «ceļinieks» Andris Bērziņš esot vienkārši labs cilvēks, taču viņa valdības laikā neesot pieņemti spilgti lēmumi. Interesants, Ūdresprāt, ir tagadējais premjers, kura atvērtais raksturs esot līdzīgs Šķēles raksturam. Turklāt viņš mākot atzīt savas kļūdas un tās labot. Un vēl – pašreizējais valdības vadītājs ieklausoties arī citu viedokļos.
Toties tālāk intervijā teiktais patiesi bija Saeimas priekšēdētājas stilā. Nav jaunums, ka godkārības I.Ūdrei nekad nav trūcis, tāpēc apstiprinājums, ka viņa būtu ar mieru sēsties premjerministra krēslā, par īpašu pārsteigumu nebūtu jāuzlūko. Tā teikt, kā pionieris – vienmēr gatavs visam un visur, kaut vai kļūt par ANO ģenerālsekretāri. Vienīgi pārsteidz šādas vēlmes argumentācija: «..Latvijā vēsturiski iegājies, ka saimniecības atslēgas vienmēr bijušas sievietei. Vīrietis gājis medībās, jūrā, tirgojies, bet sieviete bijusi noteicēja mājas lietās.» Var piekrist viņas sacītajam, ka nebūtu slikti, ja Latvijā sieviete kļūtu par premjerministri un kādu laiku vadītu valdību, jo sievietei esot cits vadības stils un, iespējams, tiktu atrisinātas dažas problēmas. Tikai no citētajiem Ūdres vārdiem nav saprotams – vai viņas kā valdības vadītājas uzdevums būs staigāt, žvadzinot atslēgu saišķi, kurt Ministru kabinetā pavarda guni, kamēr vīri (ministri) dodas sirot un tirgoties tālās jūrās? Ja tā, tad acīmredzot premjera funkcijas ir pārāk šauri saprastas.
