Starp gandrīz diviem tūkstošiem tautas mākslas kolektīvu, kas šonedēļ piedalās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, 40 kolektīvi ir no Jelgavas, 33 no Jelgavas novada un pieci no Ozolnieku novada. Tos visus varēja sastapt svētku atklāšanas gājienā, kas ilga septiņas stundas (sešu paredzēto vietā).
Pēc svētku atklāšanas jāiet uz darbu
Līdz šim gājiens tika rīkots svētku noslēgumā, taču šoreiz sākumā. Apspriežot šo jauninājumu, Jelgavas pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics teic – skatuves mākslā jau no viduslaikiem ir tradīcija, ka vispirms mākslinieki iziet cauri pilsētai un tikai pēc tam, kad skatītājiem ir šādi paziņots par uzstāšanos, notiek izrāde.
Vīru kora “Ozols” tenors Armands Sabulis Daugavmalā gan vērtēja, ka labāka bija iepriekšējā kārtība, kad svētki sākās ar mēģinājumiem un lielais gājiens bija kā kulminācijas priekšvēstnesis pirms noslēguma koncerta. Koristiem, tostarp “Ozolam”, mēģinājumi sākās četras dienas vēlāk. Pēc svētku gājiena, skatuves mākslinieku koncerta un balles “Skonto” stadionā “Ozols” brauca mājās. Armandam bija jāiet uz darbu. Svētku gaitā iezīmējās pārtraukums. Tomēr nākamajā dienā Armands atzina, ka svētku atklāšanā viss, ieskaitot laika apstākļus, bija “ļoti forši”. Šādi organizēts gājiens bija mazāk nogurdinošs viņa tēvam Oļģertam Sabulim, kas savos 88 gados arī dzied “Ozolā”.
“Laiks un pieredze rādīs, taču liekas, ka gājiens svētku sākumā ir labāk. Ziedi un arī paši esam svaigāki,” vērtē bērnu un jauniešu centra “Junda” dejotāju vadītāja Madlēna Bratkus. Dejotājiem svētdien Daugavmalā bija diezgan vēsi, tomēr, kā teica kolektīva “Laipa” dejotāja Antra Bērziņa, sirdi sildīja svētku sajūta: “Tūlīt būs!”
“Spīgo” burvība nāk ar lielu darbu
Jelgavnieku priekšā aiz pašvaldības vadības nospodrinātām taurēm gāja diriģenta un direktora Agra Celma Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris. Tūlīt aiz viņiem šīs pašas skolas meiteņu koris “Spīgo”, kas iepriekšējā vakarā “koru karu” finālā piekto reizi ieguva Lielo balvu. Diriģente Līga Celma-Kursiete teic, ka panākuma atslēgu veido daudz pozitīvu faktoru, tostarp laba komanda, muzikālā izglītība. “Viens no maniem paraugiem un iedvesmotājiem ir diriģents Jānis Sirmais, pie kura korī “Kamēr” dziedāju gandrīz piecus gadus. Man tā bija kā augstskola,” atzīst laureāte. Viņas tēvs Agris Celms papildina, ka Līga jau kā bērns agrāk iemācījusies dziedāt nekā runāt. “Līgai ir ārkārtīgi skaista balss, un, kad viņa koristēm rāda, kā vajag dziedāt, meitenes atraisās. Līga noteikti ir Latvijas kordiriģentu pirmajā desmitniekā, un viņai ir jābūt starp svētku virsdiriģentiem,” uzskata A.Celms. Savukārt 12. klases skolniece Emīlija Pavlovska, atbildot uz jautājumu, ko viņai nozīmē dziedāšana “Spīgo”, sacīja: “Tas ir liels darbs, kas dod iespēju kāpt uz skatuves un darīt to, kas tev patīk vislabāk. Mums, koristēm, sajust citai citu, sajust diriģenti, sajust savu mūziku – tā ir “Spīgo” burvība”.
Tālāk gājienā dzirkstīja Agijas Pizikas vadītais jauktais koris “Mītava”, kas “koru karos” sekmīgi aizcīnījās līdz pusfinālam. Lai tiktu finālā, pietrūka viens punkts. Aiz “Mītavas” soļoja 4. vidusskolas puišu koris “Pelēkie kārkli zied”, kuru nosaukums vien guva gājiena vērotāju simpātijas.
Vecrīgā “Ziņas” satika Kalnciema pagasta krievu jaukto kori un tā dibinātāju un diriģentu Josifu Ciseru. Dziesmu svētkos koris piedalās jau piekto reizi, un kalnciemnieku uzstāšanās iekļauta nacionālo minoritāšu programmā. Kalnciema krievu korī ir 21 dziedātājs.
Ādolfa Alunāna izrādes vēl aizvien apmeklētas
Pirmdien Vērmaņdārzā kopā ar citiem Latvijas amatierteātriem latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna daiļradi lielam skatītāju pulkam izrādīja Regīnas Deksnes vadītais Vilces amatierteātris. Tā karogu svētku gājienā nesa joku lugas “Pašu audzināts” galvenās lomas tēlotājs Jānis Zalāns. Gabaliņu tālāk lielo gājienu kuplināja Ivitas Lejavas-Majores vadītais Elejas jauniešu deju kolektīvs “Tracis”. Elejnieki pazīstami ar to, ka tradicionāli Elejas vidusskolas izlaidumā neiztiek bez Ivitas iestudētās absolventu dejas. “Puse no izlaidumniekiem jau tepat ir,” pasmaidot norādīja “Trača” vadītāja.
Turpat līdzās ar krāslaviešiem brāļojās Jelgavas novada kora “Sidrabe” vīri. Korists Māris Kurševs minēja, ka šogad “Sidrabei” aprit simt gadu.
Savukārt Ozolnieku novada jauktā kora “Līga” diriģents Vilhelms Vācietis “Ziņām” atzina, ka gājiens svētku sākumā un atklāšanas koncerts ir interesants jauninājums, kas sola, ka arī svētku kulminācija izdosies lieliski. “Gājienā mazliet nosalām, bet bija ļoti patīkami saņemt rīdzinieku uzmundrinošos uzsaucienus,” tā diriģents.
Koristi neredz dejotājus
Vairāk par daudziem citiem Dziesmu svētkus pieredzējušās Jelgavas novada senioru kora “Gaisma” dziedātājas rosināja mainīt svētku kārtību tā, lai dziedātājiem būtu iespējams apmeklēt dejotāju ģenerālmēģinājumu. Pretējais variants šajos svētkos gan ir iespējams, taču dziedātāji jūtas apdalīti. Runājot par “Spīgo” lielajiem panākumiem, “Gaismas” dziedātāja Anna Šmite pieminēja savu tēvu diriģentu un pedagogu Aleksandru Saliņu, kura vadībā pagājušā gadsimta 60. gados Jelgavas Kultūras nama jauktais koris un vīru koris bija “koru karu” uzvarētāji. Proti, Jelgavai un tās apkārtnei ir savas izcilas tautas mākslas tradīcijas.
Svētku dalībnieku gājienu pavadīja brāzmains ziemeļaustrumu vējš, kas brīžiem kā buras piepūta tautas mākslas kolektīvu karogus un orķestrantiem aiznesa pa gaisu notis. Manīja arī dažas lietus lāses. Tomēr tā īsti neuzlija. Dzirdēta kritika, ka septiņu stundu gājiens bijis par garu, ka dalībnieki par maz spēlējuši, dancojuši un dziedājuši (piemēram, tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki), arī ka soļošanas temps bijis par strauju. Taču, piemēram, folkloras kopa “Dimzēns” kā, cienīgi spēlēdami un dziedādami, savā tempā gāja, tā gāja. Tur neviens no malas nevarēja neko mainīt. Lai kādi vēji pūš!
