Akciju sabiedrības “Spodrība” pirmsākumi meklējami 1921. gadā, kad Rīgā dibināta sabiedrība apavu krēma ražošanai “J.A. Mednis un biedrs”. 1927. gadā izstādē Parīzē apavu krēms ieguva “Grand Prix” par izciliem sasniegumiem. Brīvās Latvijas laikā uzņēmums darbojās veiksmīgi, un pagājušā gadsimta 20. gadu beigās tā ražoto apavu krēmu lietoja aptuveni 80 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Sākotnēji ražošana notika trīs nodaļās: farmaceitiskajā, kas nodarbojās ar ārstniecības preparātu izgatavošanu ampulās, ārstniecības augu nodaļā, kas veica vietējo ārstniecības augu pārstrādi, un ķīmiski tehniskajā, kas izgatavoja spodrināšanas un ādas izstrādājumu kopšanas līdzekļus.
1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas apvienojot un nacionalizējot vairākus uzņēmumus, izveidoja fabriku “Spodrība”, kas joprojām atradās Rīgā. 1960. gadā ražotnes pārvietoja uz Dobeli, kur veco dzirnavu teritorijā uz vecajiem laukakmens pamatiem Bērzes upes ielokā tika uzceltas jaunas rūpnīcas ražošanas un administrācijas telpas. 1974. gadā “Spodrība”, kurā tolaik strādāja aptuveni 550 darbinieku, tika iekļauta apvienībā “Latbithim”, kas bija PSRS mēroga uzņēmuma “Sojuzbithim” sastāvdaļa, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā.
No 700 darbiniekiem līdz 64
“Pēc padomju laika standartiem uzņēmums bija liels. Bija laiks, kad tajā strādāja pāri par 700 darbinieku, kuri ražoja plašu produkcijas sortimentu. Salīdzinoši tagad “Spodrībā” strādā 64 darbinieki, un mēs atrodamies vidējo un mazo uzņēmumu grupā,“ stāsta “Spodrības” valdes locekle un direktore Baiba Megre, kura uzņēmumā strādā kopš 2009. gada.
Viņa atgādina, ka padomju laikā “Spodrība” ar apavu krēmu apgādājusi visu padomju armiju – tas ar vilciena sastāviem no Dobeles vests uz plašo Krieviju. Ko un kā vajag ražot, plānveida ekonomikā noteikts “no augšas” – Maskavā. Bet “Spodrības” strādniekiem Dobelē uzbūvētas dzīvojamās mājas un bērnudārzs, kas nesen nosvinēja 50. jubileju.
Kad 90. gadu sākumā valstī sākās privatizācija, “Spodrība” kļuva par akciju sabiedrību. Akcionāri bija paši rūpnīcas darbinieki, kuri akcijas varēja iegādāties par pajām. Taču, tā kā ne visi var būt vadītāji un arī padomju laikā iesakņojusies apziņa, ka “viss pieder visiem”, neveicināja izaugsmi un attīstību, tika nolemts rūpnīcai meklēt investoru.
Islandes investori iedveš jaunu elpu
2005. gadā AS “Ķīmiskā rūpnīca “Spodrība”” piesaistīja investorus no Islandes, kas ļāva palielināt uzņēmuma apgrozījumu. 2006. gadā investori nopirka rūpnīcu. Tagad akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs ir Fridriks Ingi Fridriksons, kuram Islandē pieder līdzīgs bizness, un viņš vēlējās to paplašināt.
Uzņēmuma īpašnieks bieži uzturas Dobelē, un arī mums izdevās viņu satikt. Sākumā uzņēmuma darbiniekiem bijis grūti sarunāties ar īpašnieku valodas barjeras dēļ, un arī viņš pats izjutis diskomfortu, ka nevar vienkārši ieiet cehā, lai aprunātos ar strādniekiem, kā kuram klājas. Tāpēc nolemts, ka uz uzņēmumu divas reizes nedēļā nāks pasniedzēja, kura darbiniekiem mācīs angļu valodu. Rezultāti bija pozitīvi. Tiem darbiniekiem, kuri strādā “Spodrības” birojā, darba valoda lielākoties ir angļu. 80 procenti biroja darbinieku brauc no Rīgas un Jelgavas, bet ražošanas cehos strādā cilvēki no Dobeles un tuvākās apkārtnes.
Ronītis izraisa apvērsumu
Izkristalizējās doma, ka ir jāmaina uzņēmuma zīmols, koncepcija, iepakojums. 2007. gadā “Spodrība” savu produkciju sāka tirgot ar jaunu logotipu “Seal”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “ronis”, kas jau izsenis ir bijis ūdens, tīrības un neskartas dabas simbols. Otra “Seal” nozīme ir “zīmogs”, kas pauž vēsturisko zīmola nozīmi un simbolizē uzņēmuma produktu kvalitāti un pārbaudītas vērtības.
Direktore uzsver, ka jaunais roņa zīmols izraisījis īstu apvērsumu rūpnīcas vēsturē, taču tā iedzīvināšana, kas sākusies 2006. gada beigās, nav bijusi viegla. Latviešiem vārds “seal” šķitis grūti izrunājams un nesaprotams, cilvēki bijuši neizpratnē tā, ka zīmola autori un iedzīvinātāji brīžiem pat gribējuši atgriezties pie vecā “Spodrības” zīmola. Par laimi, situācija ir mainījusies – kādreiz ilgi bija jāskaidro, kas ir “Seal”, tagad cilvēkiem, izdzirdot “Spodrības” vārdu, vispirms prātā nāk zīmols “Seal” un tikai tad uzņēmuma nosaukums “Spodrība”, turpina B. Megre.
2012. gadā AS “Ķīmiskā rūpnīca “Spodrība”” nosaukums tika mainīts uz AS “Spodrība”. Cauri gadu desmitiem ražoto produktu sortiments ir paplašināts un pilnveidots.
Šobrīd uzņēmumam ir divi attīstības virzieni. Viens ir “Seal” – augstas kvalitātes sadzīves ķīmijas ražošana. Šajā grupā ietilpst tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi mājai un apģērbiem, dārzkopībai un citi saimniecības līdzekļi. Pašlaik “Spodrība” ir lielākais sadzīves ķīmijas ražotājs Latvijā. Otrs attīstības virziens jeb jauns starts “Spodrībai” ir “Seal Cosmetics” – kosmētikas produktu ražošana par konkurētspējīgām cenām.
Par zaļu pat vēl zaļāks
2010. gadā “Spodrība“ izstrādāja mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu līniju “Eco”, kas tirdzniecībā ir no 2012. gada. B.Megre lepojas ar šo līniju, dēvējot par cilvēkam un videi draudzīgiem produktiem visa dzīves cikla laikā. Uzņēmuma filozofija ir videi draudzīga. Vai tad var teikt ko tādu par sadzīves ķīmiju? Izrādās, ka var, jo “Seal” jau trešo gadu ir Latvijas zaļāko zīmolu topā, apsteidzot tādus “zaļus” kosmētikas ražotājus kā “Madara”, “Dzintars” un “Stenders”. Pērn par Latvijas viszaļāko zīmolu atzīsts “Latvijas valsts meži”, bet otrajā vietā ir “Tesla”.
Uzņēmums “Spodrība” ir sertificēts pēc kvalitātes vadības standarta ISO 9001: 2015 un vides vadības standarta ISO 14001:2015, bet “Eco” sērija atbilst Eiropas Savienības “Eco” marķējuma kritērijiem. Tas ir drosmīgs apgalvojums un nepārtraukts process, jo prasības ik pēc dažiem gadiem mainās, skaidro uzņēmuma direktore.
“Spodrība” Baltijā ir pirmais ražotājs, kas saņēmis Eiropas Savienības oficiālo ekomarķējumu kosmētikas produktiem – ekoloģiskajai produktu līnijai “Eco Seal for Nature”, kurā ietilpst šķidrās ziepes, krēmziepes, šampūns un dušas želeja.
“Tos “Spodrības” produktus, uz kuriem ir “EU “Ecolabel” marķējums, ir jāsertificē ārzemju laboratorijās, bet visi mūsu produkti ir ražoti atbilstoši standartiem un kritērijiem. Mēs esam patiesi un caurspīdīgi pret savu pircēju,” uzsver direktore, piebilstot, ka ar katru gadu “Eco” līnija paplašinās, nākot klāt kādam jaunam produktam, un aug arī tās pārdošanas apjomi, kas liecina par to, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas videi draudzīgākus produktus.
“Vito” autors un ronīša radītāja
Mēslojuma “Vito” ražošanā uzņēmums jau daudzus gadus sadarbojas ar zinātnieku bioloģijas zinātņu doktoru Vilni Nollendorfu, kurš, pētot augsnes, izstrādājis mēslojuma formulu un šķidro komplekso mēslojumu receptūras, kas atbilst tieši Baltijas klimatiskajiem apstākļiem. Šopavasar pircējus veikalos gaida pārsteigums – mēslošanas līdzekļiem “Vito” būs jauns dizains, atklāj “Spodrības” vadītāja, piebilstot, ka tas būs modernāks, vieglāk uztverams un lakoniskāks, taču saglabās šī mēslojuma klasiskās vērtības.
Runājot par uzņēmuma produktu dizainu, viņa teic, ka tas ir atkarīgs no pašu speciālistiem un ar to uzņēmumā nodarbojas divi mārketinga cilvēki. Bet zīmola “Seal Cosmetics” ideja pieder Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras vadītājai docentei Maijai Rozenfeldei. Arī veļas mīkstinātāja “Dūna” etiķešu sērija ir Maijas roku un prāta darbs AS “Liepājas papīrs” izpildījumā, kas 2018. gadā saņēma balvu par labāko etiķetes dizainu.
Pirms ronīša “Seal” “Spodrībai” bija daudz un dažādi brendi – “Vici”, “Dagne”, “Kastanis”, “Aina”, “Zilgme” un citi, kas bija katrs par sevi, bet ar “Seal” mēs vēlējāmies stiprināt visa uzņēmuma vizuālo identitāti, nevis atsevišķi katru no tiem, stāsta uzņēmuma vadītāja.
Rūpnīca joprojām ražo arī rūsas pārveidotāju “Buvanols”, kura receptūra nav mainījusies kopš padomju laika. Minerāleļļa, PVA līme, rūsas noņemšanas līdzeklis “Aina” – tā ir klasika. Arī tīrīšanas pasta “Spodra” saglabājusies no padomju gadiem un, pēc B.Megres domām, ir viens no labākajiem tīrīšanas produktiem. Pirms diviem gadiem “Spodrība” iegādājās arī zīmola “Skaidra” tīrīšanas līdzekli ar visām iekārtām un receptūru, un pirms gada sāka to ražot. “Daudzi varbūt to nezina, bet “Skaidra” vēsturiski nebija mūsu zīmols,” viņa piebilst.
Uzņēmums joprojām ražo vēsturiskos roku krēmus “Vita”, “Auza” un “Smiltsērkšķis” alumīnija tūbās, lai gan pircēji pieprasa plastmasas, un ir arī tās. Direktore gan teic, ka alumīnija iepakojums ir produktam draudzīgāks un ilgāk saglabā produkta kvalitāti nekā plastmasa, taču lielā tūbiņa ne tik ērti ievietojama dāmu rokassomiņās. “Smiltsērkšķis” ieguvis titulu – pēc tonnām pirktākais roku krēms Latvijā. “Spodrība” sākusi arī jaunu roku krēmu ražošanu, to sastāvā ir kumelīte, alveja un mandeles.
B.Megre atminas, ka ar tautā mīlētu un pircēju iecienītu produktu logo maiņu jābūt ļoti uzmanīgiem, lai neiznāktu kā 2006. gadā, kad, samazinot un angliskojot “Kastaņa” logo, produkta pārdošanas apjomi veikalos kritās par 70 procentiem. Tagad ar nosaukumu “Kastanis” tiek ražots arī veļas pulveris, kas pozicionē klasiskas, videi draudzīgas vērtības, un “Kastanis” bērnu veļas mazgāšanai, kas neizraisa alerģijas.
Jaunie vecos produktus brāķē
Lai gan gadu desmitos pārbaudītu un klasisku vērtību “Spodrībā” ir daudz, uzņēmums cenšas uzrunāt arī “Millenium” paaudzi, kļūt jaunāks un modernāks.
Pirms dažām dienām uzņēmums sāka “Seal Cosmetics” jaunās sērijas produktu ražošanu – pie tās strādāts vairāk nekā gadu. “Jaunās ziepes un dušas želejas būs pieejamas gan krēmveida, gan dzidrā izpildījumā, papildinātas ar īpaši kopjošām vielām. Savukārt emocionālam baudījumam pievienoti īpaši izteiksmīgi aromāti, kas ikdienas momentu iekrāso košā labsajūtā,” vēsta ieraksts uzņēmuma feisbuka lapā. Jaunās sērijas produktus raksturo dizains, kuru rotā krāšņi augi, bet fons ieturēts maigos pasteļtoņos. Jaunie produkti veikalos būs nopērkami no marta sākuma.
Turpretī no ražošanas ir izņemti divi leģendārā “Skuju ekstrakta vannām” līdzinieki ar lavandas un greipfrūta aromātu. Abi produkti tā arī neiedzīvojās, lai gan tiem esot fantastiska receptūra. Uzņēmuma vadītāja domā, ka pie vainas, iespējams, ir to dizaina līdzība ar vēsturisko skuju ekstraktu, kas jaunajai paaudzei nav šķitis pievilcīgi. Skuju ekstrakts joprojām ir ražošanā, un to lielās kannās savām vajadzībām iegādājas Vaivaru rehabilitācijas centrs. Lielie klienti pērk lielos iepakojumus. “Labu produktu nevar pārdot novecojušā dizainā. Mācāmies no savām kļūdām,” secina “Spodrības” direktore.
Pusotru gadu veikalu plauktos ir “Seal” un “Rīgas melnā balzama” kopīgi radītā kosmētikas līnija melnā iepakojumā, kur produktu sastāvā izmantoti tie paši augi, kas atrodami leģendārā dzēriena receptūrā. B.Megre stāsta, ka tas ir uzņēmuma īpašnieka projekts, jo ko gan parasti ārzemnieks paņem līdzi, aizbraucot no Latvijas, – protams, “Rīgas melno balzamu”. Islandieti uzrunājis mūsu dzēriena zīmols un stāsts par 42 zālītēm, un nolemts tās pašas zālītes izmantot kosmētikā – roku krēmā, ziepēs un dušas želejā. Tas nav retums, ka lielie zīmoli apvienojas un rada kopīgus produktus, atzīst direktore.
Nākotnes plāni ir ar vērienu
Lai popularizētu savu produkciju, “Spodrība” piedalās dažādās starptautiskās izstādēs, piemēram, Boloņā Itālijā un divus gadus Honkongā. “Ir sākta sadarbība ar izplatītājiem no Ķīnas, taču vēl esam sākuma pozīcijās – viņi testē tirgu, mēs testējam viņus,” atklāj B.Megre, piemetinot, ka Ķīnas pārstāvjiem patīk visa “Eco” līnija.
Tāpat uzņēmums labprāt piedalās dažādos pašmāju konkursos un sieviešu žurnālu rīkotās aptaujās par gada labākajiem kosmētikas produktiem. Piemēram, pērn žurnāla “Ieva” lasītāju atzinību izpelnījies viens no “Spodrības” kosmētiskas jaunumiem – micelārais ūdens jūtīgai ādai. Nākotnē uzņēmuma vadībai ir doma šo produktu klāstu paplašināt, micelārajiem ūdeņiem pievienojot arī putas sejas mazgāšanai un losjonus. Laboratorija un mārketinga nodaļa jaunos produktus jau ir izstrādājusi, un to ieviešana ir tikai laika jautājums. Jāņem vērā, ka kosmētikas tirgus ir ļoti dinamisks un pakļauts modes tendencēm.
Direktore atzīst, ka mājas ķīmijas ražošanā valda lielāks konservatīvisms. Latvijas pircēju gaume ir konservatīva, un lojālie pircēji ir uzticīgi gadiem. “Spodrība” nebūs līderis veļas pulveru, veļas mīkstinātāju un trauku mazgājamo līdzekļu segmentā, jo arī tajā valda liela dinamika un viss mainās strauji – aromāti un dizains –, bet mazie ražotāji nespēj, sekojot modes un tirgus tendencēm, tos tik ātri nomainīt. “Spodrība” nākotnē cer sākt ražot arī veļas kapsulas.
Dušas želeju tirgū “Spodrība” arī diezin vai būs līderis, taču produkti ir kvalitatīvi, par pieejamām cenām, ražoti Latvijā, uzskata B.Megre. Viņu gan izbrīnījis kādā pētījumā noskaidrotais, ka, piemēram, roku ziepes pircēji lielākoties izvēlas pēc tā, kā tās iederēsies virtuves interjerā. “Bet mēs rūpnīcā strādājam pie receptēm, mēģinām, testējam, domājam, kādas vēl kopjošākas sastāvdaļas, smaržas vai ekstraktus pievienot,” viņa skumji secina.
Rūpnīcas veikalā, kas atrodas turpat pie ieejas uzņēmumā, direktore mums rāda roku un kāju krēmu “Saga”, kas iepakots īpaša dizaina kārbiņā, kuru rotā Islandes nacionālā apģērba – adītu džemperu – raksti. Abu produktu sastāvā ietilpst Islandes augu ekstrakti. Arī Baibai Islande ir tuva. 2014. gadā viņa pārcēlusies tur uz dzīvi un mācās uzņēmējdarbības maģistrantūrā. Kad direktore un valdes locekle ir Latvijā, tad dzīvo turpat uzņēmuma teritorijā izbūvētā dzīvoklī.
“Spodrība” savu ražošanu turpina padomju laika ražošanas ēkās, kurās tagad ir gaiši un silti. Daļa ēku gan pagaidām stāv tukšas, taču ieceres to izmantošanai ir. Uzņēmums ir iegādājies automātiskās pildīšanas iekārtas, etiķešu līmējamās mašīnas, bet pērn kosmētikas ražošanai iegādāti trīs jauni reaktori. Daļa etiķešu gan joprojām tiek līmētas ar rokām, tāpat “Kastani” trīs un piecu litru fasējumā pilda ar rokām.
2018. gadā iekārtās, infrastruktūras un vides uzlabošanā investēti 75 000 eiro. Tagad uzņēmums gatavojas remontam, lai iegūtu jaunu standartu kosmētikai, kas jāatdala no pārējās ražošanas. 2018. gadā AS “Spodrība” strādājusi ar četru miljonu eiro apgrozījumu, bet šogad plānotais ir 4,5 miljoni eiro.
