Katru dienu ar skumjām noraugos uz sava mitekļa tuvumā esošo kapa vietu Zigismundam Georgam Švanderam Mīlestības alejas galā blakus Dobeles šosejai. Cik gan daudz runāts un rakstīts par minētās kapavietas pienācīgu sakopšanu. Gadiem ritot, tā kļuvusi aizvien nožēlojamāka, bet neatrodas Jelgavas vadītāji ar redzīgām acīm un dzirdīgām ausīm. Spodrina un restaurē tikai centrā, it kā ārpus tā Jelgavas nemaz nebūtu. Ko līdz, ka regulāri izpļauj zāli alejā un tās piegulošajā teritorijā. Un tikai…Nesen pēc pļaušanas liels cilvēku pulciņš savāca zāli apmēram 20 lielos plastmasas maisos un novietoja tos pie kapa uzkalniņa ceļa malā. Bet kapavietas uzkalniņš tā arī grābekli nav manījis – pie tā joprojām mētājas bērza zari un drazas no ugunsdzēšanas hidranta būves laikiem pagājušā gada nogalē. Par to, ka hidrants novietots cieši blakus Švandera kapavietai, minēts 2010. gada 21. decembra «Zemgales Ziņās». Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns bija taisnojies, ka nav zinājis par šo kapu un solījis pavasarī vietu iezīmēt ar puķu dobēm. Lai gan jau maijs iet uz beigām, no solītā ne vēsts. Vai tiešām kārtējā atrunāšanās un tukši solījumi? Derētu padomāt arī par ugunsdzēsēju hidranta pārvietošanu vai tā spilgtās «cepures» nomaiņu, jo tā nu kļuvusi ievērojamāka par aleju un tās iedibinātāja kapavietu. Jau 2005. gada aprīlī rakstīju vēstuli «Pilsētsaimniecības» direktoram A.Baļčūna kungam par kapavietas sakopšanu, bet rezultāta nebija. Tā vien rādās, ka vadībai nav ne mazākās vēlēšanās iedzīvotāju vēstules lasīt, ņemt vērā ierosinājumus un veikt uzlabojumus pilsētas vidē. Laiks A.Baļčūna kungam apzināt Jelgavas nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vietas, jo viņš taču vada pašvaldības aģentūru «Pilsētsaimniecība». Labam saimniekam jāzina viss, kas saimniecībā ir. Nezaudēju cerības, ka Jelgavas pašvaldības spēkos būs sakārtot Mīlestības aleju un par Švandera pieminekļa vietu neatgādinās vien betona plāksne ar četriem saliektiem metāla stiegrojumiem un drazām ap viņa kapa kalniņu.
