«Noteikti negaidījām tik labus rezultātus. Emocijas šobrīd ir sakāpinātas, taču esam ieguldījušas lielu darbu, tāpēc prieks par paveikto,» vēl uzvaras prieka pārņemtas, viena caur otru stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas desmitklasnieces Monta Kalneta un Evita Kuriga, kuras ar darbu «Blankenfeldes muižas vēstures un spoku stāstu izmantošana muižas pasākumu organizēšanā un apmeklētāju piesaistē» 7. Zemgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē kulturoloģijas sekcijā sešu darbu konkurencē izcīnījušas pirmo vietu un izvirzītas dalībai valsts konferencē.
Montai un Evitai darba tēmu ieteica skolas direktore un darba konsultante Ilze Vilkārse. Skola jau kādu laiku sadarbojas ar Blankenfeldes muižu, kuras īpašnieks Valdis Jākobsons izteicis domu, ka vēlētos muižā sarīkot spoku nakts pasākumu. Lai gan sākumā pašas šaubījušās un arī no apkārtējiem dzirdēts, vai no tā var sanākt pētījums, meitenēm doma iepatikusies, un Monta teic, ka tagad jau nevienu citu darbu rakstīt negribētu. Tā kā meiteņu mērķis bija izpētīt Blankenfeldes vēsturi un spoku stāstus, viņas vairākas reizes viesojušās muižā un ilgu laiku pavadījušas Ķīves bibliotēkas arhīvos. Savukārt, izstrādājot spoku nakts pasākuma scenāriju, meitenes ņēmušas vērā potenciālo dalībnieku intereses. Respondenti minējuši, ka gribētu piedalīties orientēšanās pasākumā, arī gūt svētku sajūtu, taču vairāk par to, kā piesaistīt apmeklētājus, meitenes cer saprast, šovasar dzīvojot uz vietas muižā.
Taujātas, vai pašas tic spokiem un spoku stāstiem, meitenes atklāj – izstrādājot darbu un pētot
18. gadsimta liecības, nācās noticēt. Runājot ar agrāko muižas pārvaldnieci Milliju Zīberti, uzzinājušas, ka muižā tiešām bez cilvēkiem mīt vēl kāds – ir dzirdēti soļi, aktivitāti jutis arī pats V.Jākobsons. Muižas saime pat spriež, ka spoks sargā muižu, jo, kad ēkā piedzīvota uguns nelaime, dīvainas sakritības dēļ neviens tajā vietā nav atradies. «Interesanti, ka mūsdienās kaut kas tāds notiek, jo varētu šķist, ka tās ir tikai pasakas un izdomājumi. Kā ir patiesībā, mēs pārliecināsimies vasarā,» tā Monta. Meitenes arī teic, ka katrs pats var izvēlēties, vai ticēt spokiem un vai apmeklēt šādu pasākumu. «Nedomājam biedēt cilvēkus, bet gan pasākumu plānot tā, lai sniegtu vairāk informācijas par muižas vēsturi,» tā Monta.
Šogad konferencei tika pieteikti 133 darbi, kurus izstrādājuši 158 skolēni 108 pedagogu vadībā no 22 pašvaldībām. Darbi iesniegti 23 zinātņu sekcijās, un tos vērtēja 73 eksperti. No Jelgavas tālāk uz valsts konferenci Rīgā virzīti 34 darbi, no Ozolnieku novada divi, bet Dobeles novada – četri.
Konferenci organizēja Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, LLU un Zemgales Plānošanas reģions. LLU 43 labāko darbu autoriem dāvāja iespēju studēt nozarē, kurā izstrādāts darbs, savukārt Zemgales Plānošanas reģions labākajiem dāvināja grāmatu par 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma notikumiem Latvijā un naudas balvu.
