Jelgavas Gada labākā sportista titulu nopelnījis Mārtiņš Upītis, Gada sportistes – Anita un Inga Staņunas.
Ar zibošu airiNo Lielupes tilta vasarā vērojot smaiļotāju treniņu, parasti var redzēt jauniešus, kuru airējuma temps ir 60 – 80 īrienu minūtē. Bet, ja kādā vakarā ieraugāt smailītē plecīgu vīru sprogainiem matiem, kura rokās airis zib (temps 150 – 160 īrienu minūtē), jums ir laimējies tikties ar pasaules klases sprinteri Mārtiņu Upīti, kurš vakar tika kronēts par 2009. gada Jelgavas sporta laureātu. «Ļoti nosvērts, mērķtiecīgs, uzcītīgs,» tā Mārtiņu raksturo viņa draugs un treniņu biedrs jau kopš divpadsmit gadu vecuma Ervīns Vēveris. 1994. gadā abi Ozolnieku puiši atnāca uz klubu «KC» Pasta salā pie Jelgavas airētāju treneres, diemžēl nu jau aizsaulē aizgājušās Elzas Krūmiņas un viņas meitas treneres Ilzes Bomes. Neapstājoties pie jauniešu sportā sasniegtā, apvienojot treniņus ar darbu un mācībām, vīru konkurencē turpina cīnīties ne tikai Mārtiņš, bet arī Ervīns, kluba audzēkņi smaiļotāji Sergejs Nemņaševs un Jānis Geidāns. Pēdējie trīs sportisti to cienīgi dara Latvijas mēroga sacensībās, bet Mārtiņš kļuvis par starptautiskās klases sporta meistaru. Amatieris starp profesionāļiemKā atceras trenere I.Bome, Mārtiņš savu uzcītību un mērķtiecību parādīja vēl zēna gados, kad ārsti viņam konstatēja slimību, kuras ārstēšana nav savienojama ar mirkšanu ūdenī, airu šļakatām. Taču, stingri, ar pašdisciplīnu ievērojot kādas ļoti pieredzējušas ārstes norādījumus, puisis izveseļojās un atgriezās laivu bāzē. Izšķiršanās par airēšanas sportu bija ļoti nopietna. Mārtiņš pārgāja mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Tad studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, un jau vairākus gadus Mārtiņš strādā par treneri Rīgā fitnesa klubā «Reaktors», kur patlaban viņam ir pieci klienti. «Protams, gribētos trenēties profesionāli (Latvijā patlaban ir četri profesionāli airētāji, kas vairāk vai mazāk pastāvīgi saņem valsts atbalstu), taču nevar teikt, ka trenera darbs man nebūtu tuvs. Tas dod iespēju uzlabot arī savu sportisko formu,» stāsta Mārtiņš. Tagad, kad jau tā trūcīgie sportam piešķirtie valsts piešķirtie līdzekļi krasi samazinājušies, bieži vien mūsu amatieriem nākas konkurēt ar pasaules profesionāļiem. Jautrais četrinieksLielākoties Mārtiņš uz ūdens iet viens pats. To viņš dara gan Lucavsalas bāzē Rīgā, gan Jelgavā. Ar strādājošiem treniņu biedriem vienoties par visiem pieņemamu nodarbību laiku ir diezgan sarežģīti. Taču pērnvasar, kad tuvojās starts pasaules čempionātā Kanādā, Halifaksā (sportista dalību sacensībās atbalstīja Zemgales Olimpiskais centrs), Ervīns, Jānis, Sergejs un Mārtiņš kā veci draugi, lietā liekot jokus un labvēlīgas piezīmes, sasēdās četriniekā un palīdzēja attīstīt savam līderim airējuma tempu. Sestā vieta B finālā jeb 15. vieta pasaulē bija ļoti augsts sasniegums, jo īpaši, ņemot vērā to, ka sportists nav profesionālis. Gatavojoties šāgada sezonai, februāra otrajā pusē Mārtiņš uzaicināts uz treniņnometni Portugālē. Pirms tam vēl kopā ar draugiem būs ziemas treniņnometnē Igaunijā, slēpotāju iecienītajā Otepē. Nākamvasar galvenais starts iecerēts augustā, kad Polijā notiks pasaules čempionāts. Smailīšu divsimt metru sprints no šā gada iekļauts olimpiskajā programmā, tādēļ konkurence droši vien būs lielāka. No otras puses – no pasaules rekorda līdz M.Upīša personiskajam rekordam ir vienas sekundes attālums. Divdesmit astoņi, trīsdesmit, pat vēl trīsdesmit četri gadi ir smaiļotāju labākais vecums. Mārtiņam ir cerības. Ja to nebūtu, viņš nestartētu. Tāds, kā atzīst trenere I.Bome, ir viņa raksturs. Smaiļotāju ranga līderesTas bija pērnvasar Limbažos, kad 1000 metru distancē smailīšu divniekiem ap 50 metru pirms finiša Ingas un Anitas vadītā laiva apgāzās un Latvijas pieaugušo čempionāta zelta medaļa izslīdēja no rokām. Trenere gan tā vietā, lai bārtos, abas cietējas mierināja un droši vien pareizi darīja, jo «lielo» medaļai vēl būs savs laiks.2009. gadā Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas treneres Leldes Laures audzēknes dvīņumāsas Staņunas savas spožākās medaļas vēl pelnīja junioru kārtā.«Šis ir mūsējais!»Mācīdamās Jelgavas 4. vidusskolā, māsas kopš astoņu gadu vecuma par savu sporta veidu bija izraudzījušās basketbolu. «Bet tad reiz viena klasesbiedrene paaicināja līdzi uz airēšanu Lielupē. Aizgājām, pamēģinājām un sapratām – viss, šis ir mūsējais!» meitenes smejot atceras, kā pirmajā reizē, iesēdinātas pāru laivā, gāzelējušās katra uz savu pusi, līdz iekritušas ūdenī un gandrīz laivu noslīcinājušas, taču viss beidzies ar treneres pozitīvo lēmumu – mācīšanos sākt pa vienai.«Saule, ūdens, iedegums, jauki treniņbiedri – sākumā tas viss bija vienkārši jautri. Joprojām turpinājām spēlēt basketbolu. Un mācījāmies arī mūzikas klasē,» Anita stāsta, kā abas «iestudējušas» četrrocīgos gabalus pie klavierēm. Taču pamazām nāca sapratne, ka tā visa ir par daudz un jāizvēlas, kam dot priekšroku.«Ūdens tomēr vilināja vairāk. Bijām jau izcīnījušas arī pirmās godalgas. No mūzikas klases pēc četriem gadiem pārgājām uz «parasto». Basketbols vēl palika, taču otrajā plānā.»Būvē kā māju«Tas ir kā būvēt māju,» par treniņu un rezultāta saistību spriež Inga. «Ja grūti, izdari to pašu vēl trīs četras reizes, un paliek vieglāk.» Patlaban abas jau otro gadu ir studentes un dzīvo Rīgā, kur ziemas periodā sameklētas arī treniņu iespējas sporta skolā «Rīdzene». «Peldam «Daugavas» sporta nama baseinā, slēpojam Uzvaras parkā, vairojam spēkus «Rīdzenes» trenažieru zālē, pirms treniņa kādu stundu skrienam pa Rīgu. Sestdienās, kad esam Jelgavā, ejam peldēt uz 6. vidusskolas baseinu,» meitenes pārstāsta savu ziemas programmu. Tā acīmredzot arī top iedomātā māja – stāvu pa stāvam. Bet jumtam, turpinot šo tēlaino salīdzinājumu, jau iekrāts katrai pāri simtam dažāda kaluma medaļu.Latvijā 2009. gadā Inga ir junioru smaiļotāju rangā pirmajā vietā, Anita – otrajā, un arī abu divnieks – pirmajā ailē. Šovasar jelgavnieces piedalījās Eiropas junioru čempionātā Polijā, no kurienes ar 15. vietu 1000 metros un 13. vietu 500 metru distancē atgriezās visai apmierinātas. Protams, salīdzinoties ar Eiropas ātrākajām laivām, kļūst skaidrs, ka ir uz ko tiekties.Vai dvīņumāsas kādreiz cer kandidēt arī uz šāda ranga medaļām? «Gribētos jau. Nokļūt pasaules čempionātā, kur no Eiropas tiek labākie. Centīsimies, taču daudz kas būs atkarīgs no apstākļiem – ekonomiskajiem un arī citiem,» meitenes bilst, ka patlaban tomēr vissvarīgākās esot mācības.Ar Eiropas stipendijuLai cik fiziski aktīvas (Inga joprojām arī spēlē basketbolu Jelgavas komandā), savu dzīvi pilnībā saistīt ar sportu veiksmīgās smaiļotājas nav plānojušas, un jau pēc devītās klases lūkots pēc profesijas, kas dotu gandarījumu un arī nodrošinājumu nākotnei.Bērnudārzā kopā, skolā kopā, treniņos kopā, nu dvīnes iemēģina arī katra savu virzienu – Inga iestājusies Rīgas Celtniecības koledžā, kur skolojas arhitekta zinībās, bet Anita Rīgas Uzņēmējdarbības koledžā mācās par reklāmas speciālisti. Visus līdz šim apgūtos vai pašlaik apgūstamos priekšmetus pēc pusotra gada studijām abas raksturo kā vairāk vai mazāk grūtus, taču interesantus. «Atzīmes mums labas, ikdienas tēriņiem atspaids ir Eiropas stipendija,» aktīvās sportotājas atklāj, ka svarīgākam kontroldarbam nācies ziedot arī pa treniņstundai. Pārsvarā mācībām tiekot atvēlēts laiks tūlīt pēc lekcijām, lai vakarpuse brīva. Bet piektdienas, 22. janvāra, pievakarei ir ekstra plāns – māsas Staņunas uzaicinātas uz sarīkojumu «Sporta laureāts 2009» Jelgavā un mūsu sarunas laikā ceturtdien, šķiet, nenojauš, ka tiks suminātas kā pilsētas Gada sportistes. Apbalvoti«Gada labākais sportists un sportiste»Olimpiskajos sporta veidos –Inga Staņuna un Anita Staņuna – smaiļošana un kanoe airēšana (BJSS),Mārtiņš Upītis – smaiļošana un kanoe airēšana, (sporta klubs «KC»);treneri –Lelde Laure (BJSS),Ilze Bome («KC»);neolimpiskajos sporta veidos –Kalvis Kalniņš – karatē; treneris – Edmunds Jansons (pauerliftinga klubs «Apolons»); «Par ieguldījumu sportā»Rita Vilciņa (Jelgavas BJSS metodiķe 2009. gadā);Atzinība 2009. gada Latvijas Jaunatnes olimpiādes zelta medaļniekiemAgnesei Gedrovicai (peldēšana),Elīnai Smilgainei (peldēšana),Gundegai Jankovskai (peldēšana), Zanei Tīrumniecei (peldēšana),Tomasam Vdovam (brīvā cīņa),Andrejam Rebrovam (džudo),Ritvaram Dombrovskim (vieglatlētika),Gvido Kleinam (bokss),Ingai Staņunai (smaiļošana),Anitai Staņunai (smaiļošana),Karīnai Laurei (smaiļošana),Lāsmai Zaķītei (smaiļošana).Par nozīmīgiem sportiskiem sasniegumiem 2009. gadā apbalvoti:sportisti –Andrejs Dūda (peldēšana), Pāvels Kijanovs (pauerliftings),Gatis Pranks, Antons Knesis (kanoe),Vitālijs Samoļins (šahs),Edgars Bergs (vieglatlētika cilvēkiem ar īpašām vajadzībām),Marina Mazure (sambo),Iveta Staša-Šaršūne, Ieva Krusta, Una Grava Ģērmane, Zanda Bikše, Dace Munča (kērlings),treneri – Inga Arnīte, Anželika Paegle (peldēšana),Vladimirs Smirnovs (brīvā cīņa),Kims Usačevs (džudo),Maija Ukstiņa (vieglatlētika),Aleksandrs Zaharovs (bokss),Dainis Kazakēvičs (futbols),Igors Umeckis (regbijs),Sergejs Bobkovs (kanoe),Armands Ozollapa (stājhokejs),Jānis Leitis (volejbols),Lolita Andriševska (hokejs),Andrejs Brovenko (daiļslidošana),Māra Bolšteina (orientēšanās sports).Aktīvākā skola, kuras skolēni visaktīvāk piedalījušies pilsētas sporta pasākumos:Jelgavas 4. vidusskola (sporta skolotāji – Uģis Ozols, Natālija Gorškova, Dace Dombrovska).
