Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) turpinot pilnveidot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli, sporta federācijas sadarbībā ar sporta skolām bija aicinātas līdz 4. martam izvērtēt skolu līdzšinējo finansēšanas kārtību, kā arī treniņgrupu komplektēšanas un darba rezultātu noteikšanas kritērijus, lai noslēgumā izstrādātu grozījumus normatīvajos dokumentos. Viens no iecerētajiem to punktiem saistīts ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību–treniņu grupās, īpaši komandu sporta spēļu veidos, tostarp futbolā.
“Lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir nepieciešams radīt sacensību norisei pietuvinātus apstākļus, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus,” skaidrojumā ministrijas mājaslapā ieceri pamato IZM. Nosacījumi būtu pārskatāmi arī nolūkā nodrošināt vienotu pieeju grupu komplektēšanai dažādos sporta veidos. Tā basketbolā un volejbolā jau pašlaik noteiktais minimālais audzēkņu skaits grupā (attiecīgi 12 un 14) ļauj pieteikt konkrētās komandas dalību spēlē, bet, piemēram futbolā, kur tas ir tikai 10, minimālo audzēkņu skaitu rosināts palielināt.
Oponējot šai un arī citām iecerēm, savu pārsvarā negatīvo vērtējumu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem izteikušas vairākas “Ziņu” aptaujātās mūspuses sporta skolas.
Novados tik lielas grupas nesavāks
“Mūs tas īpaši neietekmētu, bet novadu sporta skolās tik lielas grupas nesavāks,” par skaitli 16, kas pavīdējis kā minimālais futbola treniņgrupu komplektācijā, teic virslīgas kluba paspārnē izaugušās profesionālās sporta izglītības iestādes “Futbola skola “Jelgava”” direktors Armands Peilāns. “Jaunākā vecuma grupas arī sacensībās spēlē 6:6, pēc tam 8:8 un tikai tad 11:11,” A.Peilāns lēš, ka pēdējiem pēc šādiem “sacensību norisei pietuvinātu apstākļu” kritērijiem grupā jau vajadzētu ap 30 audzēkņu. Prasības pēc redzama mācību–treniņu darba rezultāta FS “Jelgava” vadītājs kopumā uzskata par pamatotām, taču sagatavojamo izlašu dalībnieku skaits, viņaprāt, ir neadekvāti liels.
Skolas vadība ir piedalījusies Latvijas Futbola federācijas (LFF) rīkotajā diskusijā un, pēc A.Peilāna teiktā, pievienojas viedoklim, ka piedāvātajā modelī redzamas negatīvas sekas kā treneru nodarbinātībā, tā futbolā ieinteresēto bērnu treniņiespējās un sporta veida attīstībā kopumā. “Skaidrs, ka lielajās pilsētās ir arī sporta klubi, bet mazajās bērniem fizisko aktivitāšu piedāvājumu nodrošina tieši sporta skolas,” šajā saistībā paudis LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.
Pret vecuma samazinājumu
“Mūsu skolas darbu minimālā audzēkņu skaita palielināšana neietekmētu, jo grupās tas pārsvarā ir maksimālais, taču saistībā ar situāciju citur Latvijā – šis paaugstinājums līdz pat 16 varētu būt neizpildāms,” bilst arī Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora vietniece Modra Ignate.
Starp vairākām citām iebildēm, ko IZM nosūtītajā vēstulē uzsvērusi Jelgavas BJSS, ir rosinātais audzēkņu maksimālā vecuma samazinājums augstākās sporta meistarības grupās. “Smaiļošanā un kanoe, kā arī akadēmiskajā airēšanā, kas nav agrīnie sporta veidi, labākos rezultātus sportisti sasniedz brieduma periodā, bet IZM piedāvājums ierobežot audzēkņu vecumu līdz 21 gadam nozīmēs tieši tos, kuri ir sava snieguma virsotnē, no sporta skolas atskaitīt,” BJSS direktora Jāņa Leiša parakstītajā vēstulē paustas bažas, ka iespējamais finansiālā un materiālā atbalsta zudums šajā posmā apdraud arī vispārējo virzību uz augstu sasniegumu sportu.
Nav ievērtēti drošības riski
Kā BJSS, tā arī Jelgavas Ledus sporta skola (JLSS) un Jelgavas novada Sporta centrs, kura paspārnē darbojas sporta skolas grupas, saredz arī grozījumu rezultātā iespējamo drošības samazinājumu treniņu procesā. “Paaugstinātas drošības sporta veidu sarakstā no jauna pamatoti ir iekļauts šorttreks, bet nepamatoti no tā izņemti hokejs un daiļslidošana,” uzsver JLSS mācību daļas vadītāja Irēna Rutka. “Daiļslidošanā, piemēram, minimālā audzēkņu skaita palielināšana grupās nav pieļaujama ne vien tāpēc, lai varētu nodrošināt individuālās meistarības izaugsmi un palīdzēt katram audzēknim realizēt savu maksimālo potenciālu, bet arī tāpēc, ka šis ir sporta veids ar paaugstinātām drošības prasībām uz ledus,” I.Rutka uzsver arī IZM nosūtītajā vēstulē pausto.
Līdzīgās domās par drošības riskiem lielākās brīvās cīņas treniņgrupās ir JNSC direktors Vladislavs Beitāns. “Ministrijas ierosinājumus esam apsprieduši Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomē. Iebilžu ir daudz, un padomes vadība ir arī deleģēta par tām informēt ieceru autorus,” skaidro V.Beitāns.
