«Pagājušajā gadā ar augstu novērtējumu uz sešiem gadiem saņēmām akreditāciju, uz desmit gadiem pērn tika apstiprinātas mūsu profesionālās izglītības programmas,» Jelgavas Specializētās peldēšanas sporta skolas direktorei Zelmai Ozoliņai padzirdētie ierosinājumi, ka finansējuma trūkuma dēļ pašvaldību sporta skolas varētu pat slēgt, šķiet prātam neaptverami.
Patlaban valsts ar sporta skolu starpniecību finansē treneru algas 69 pašvaldību sporta skolām 38 sporta veidos, kuros nodarbināti 35 000 skolēnu. Jelgavā tās ir Bērnu un jaunatnes sporta skola, kur profesionālās ievirzes grupās darbojas ap 400 dalībnieku, un Specializētā peldēšanas skola ar vairāk nekā 100 sportistiem. Abās skolās prāvs skaits audzēkņu iesaistīti arī interešu izglītības grupās ar pašvaldības finansētiem treneriem. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome pirmdien rīkoja sporta federāciju un citu sporta organizāciju pārstāvju sanāksmi, lai apspriestu kritisko situāciju, kas veidojas saistībā ar pašvaldību sporta skolu treneru darba samaksu, jo valdības pieņemtie budžeta grozījumi draud ar 2,39 miljonu latu finansējuma atņemšanu no 1. septembra. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza apstiprina, ka patlaban sporta skolām, tāpat kā vispārizglītojošajām, šāgada budžetā naudas paredzēts astoņiem mēnešiem – līdz 31. augustam. Skaidrs, ka skolotājiem gaidāmais algu samazinājums attieksies arī uz sporta skolu treneriem, taču kalkulēt, kā dzīvot pēc 1. septembra, būs iespējams tikai tad, kad pārvaldes rīcībā nonāks oficiāli apstiprināti skaitļi. Jelgavas sporta skolu direktori Z.Ozoliņa un Guntis Malējs LOK rīkotajā sanāksmē dzirdējuši, ka Izglītības un zinātnes ministrija, pārdalot IZM pārziņā esošo aģentūru līdzekļus, treneru algām atradusi nepilnus 500 000 latu, bet par citiem iespējamajiem avotiem runāts tikai vēlējuma izteiksmē. Sporta speciālisti uzskata, ka šādi grozījumi var nenovēršami sagraut jaunatnes sporta sistēmu valstī. «Situācija ar sporta skolām ir ciniska un graujoša,» sanāksmē teica Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. «Bērnu un jaunatnes sports nekad nav bijusi prioritāte mūsu valstī, un tagad mēs to uzskatāmi redzam,» vērtēja D.Zaļupe. «Ja iecerētā klubu sistēma nebija pilnībā ieviešama pat «treknajos gados», tad pašreizējos apstākļos ir vēl mazāks pamats cerēt, ka tā varētu pilnvērtīgi aizstāt pašvaldību sporta skolas,» bilst G.Malējs, pilnībā pievienojoties Sporta federāciju padomes, LOK un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes aicinājuma tekstam, kas adresēts Saeimai, valdībai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Pašvaldību savienībai. Tajā sporta darbinieki norāda, ka nesamērīgais finansējuma samazinājums, radot nopietnu risku sporta skolu sistēmas tālākai pastāvēšanai, robežojas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, liedzot «bērnu orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu».
