Budžeta deficīta lāpīšanā sporta federāciju vienojošais un izšķirošais elements ir sponsoru piesaiste, ko valsts neregulē.
Sponsorēšanas politika kā daļa no kopējās sporta nozares politikas plānošanas nepastāv. Valsts kā starpnieks šajā procesā nav iesaistīta. Jautājums tiek risināts starp sporta organizāciju un atbalstītāju, un tas nesokas viegli.
Nosegta ceturtdaļa
«Ar sponsoru piesaisti iet ļoti grūti. Individuālajā sportā klasiskās sponsorēšanas (ja neskaita kādas privātas pazīšanās) tirgus nav. Par to ir jāaizmirst. Kad bizness līdz 2008. gadam attīstījās raitāk, uzņēmumi vairāk arī dalījās. Mēs savu produktu nevaram sponsoram pārdot. Nevienu neinteresē, kad stāstu par perspektīviem jauniešiem, kuri bijuši pasaules čempionātā,» ir strikts Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis. Viņš vēl pieļauj, ka nedaudz atšķirīga situācija ir, piemēram, vieglatlētikas masu pasākumos, tādos kā skriešanas maratons, ko organizē privātas struktūras.
Katru gadu LVS budžets mainās. Patlaban gada ienākumi – ap 600 tūkstošiem eiro, tostarp pašvaldību finansējums 115 tūkstoši eiro un sponsoru pienesums – ap 60 tūkstošiem eiro konkrētiem sportistiem vai klubiem. «Reālā nauda, kas paliek federācijai, lai dzīvotu un apmaksātu sacensības, ir ap 250 tūkstošiem eiro. Tas nemaz nav daudz,» saka G.Zālītis.
Jebkurš papildu finanšu atbalsts sporta organizācijai kļūst teju izšķirošs. Ilustrācijai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Sporta departamenta direktors Edgars Severs piedāvā ieskatu Latvijas sporta federāciju finanšu pieprasījumos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai 2016. gadam. 13 komandu sporta spēļu federāciju naudas nepieciešamība ir 6,38 miljoni eiro, savukārt pieejamie valsts budžeta līdzekļi šim mērķim ir 1,56 miljoni eiro. Katrai organizācijai starpība starp pieprasījumu un saņemto dotāciju ir atšķirīga, tomēr vidējie aprēķini rāda, ka sporta federācijām tiek nosegta trešdaļa vai ceturtdaļa vajadzību.
Sponsorēšanai nepietiek
Jāpiekrīt, ka atbalsts sportam ir neliels, sponsorēšana – maz attīstīta, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš min divus objektīvus iemeslus. Pirmkārt, sporta dzīvē kopumā valstī nav milzīgu masu pasākumu. Pat lielāko komandu spēlēs nereti ir tukšas tribīnes, un tas nozīmē, ka uzņēmējs neredz pietiekami lielu mārketinga atdevi no atbalstīšanas. Lielvalstīs sponsorēšana ir miljonos mērāms bizness, jo cilvēku tūkstošu piepildītās arēnas ir arī milzīgs mārketinga laukums.
Otrkārt, Latvijā biznesam pašlaik neklājas spoži. «IKP pieauguma temps ir lēnākais visā pēckrīzes periodā, kā arī iedzīvotāju skaits un iekšējais tirgus samazinās. Liela daļa uzņēmēju strādā izdzīvošanas režīmā – no rokas mutē. Brīva nauda ir salīdzinoši mazai uzņēmēju daļai.» Lielākas mārketinga iespējas gadījumā uzņēmēji nopietnāk izskatītu šo jautājumu, taču pagaidām pārsvarā sponsori uzrodas bez jebkādas reklāmas intereses, bet gan tādēļ, ka kaut kādā veidā ir saistīti ar konkrēto sporta veidu – ar to paši nodarbojušies vai tā ir viņu bērnu aizraušanās. Tomēr kaut kāda kustība notiek. Latvijā ir vairākas sporta organizācijas, kurām jau ir ilgtermiņa sadarbība ar atbalstītājiem. Kā piemērus var minēt SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) un Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), a/s «Latvijas valsts mežus» (LVM) un Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju, a/s «Latvijas gāzi» (LG) un Latvijas Basketbola savienību.
Uzskatāms piemērs ir 2015. gada nogalē noslēgtais 370 tūkstošu eiro vērtais darījums starp LOK un a/s «Latvenergo». Šīs sadarbības rezultātā Olimpiskais sporta centrs Rīgā pārdēvēts par «Elektrum Olimpisko centru». Tika noslēgts reklāmas līgums šim un nākamajam gadam, īpaši akcentējot olimpisko spēļu gadu, kad «Latvenergo» elektroenerģijas tirdzniecības zīmols «Elektrum» ieguva tiesības izmantot Latvijas olimpiskās komandas grafisko identitāti un izvietot reklāmu olimpiskajos centros Latvijā.
Ņemot vērā tirgus situāciju, vairākām sporta organizācijām var būt vieni un tie paši sponsori.
Apšauba caurspīdīgumu
Tādā veidā stiprināt kāda tirdzniecības zīmola atpazīstamību nevienam nav liegts, taču skaidrības labad strikti jānošķir sponsorēšana no ziedošanas. Kā skaidro Finanšu ministrija (FM), pirmais ir savstarpēji izdevīgs darījums starp sponsorējuma saņēmēju un devēju un uz tādiem nodokļu atlaides neattiecas jeb valsts neregulē šo jomu. Savukārt ziedošana likuma izpratnē ir mantas vai finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, tam var piemērot nodokļu atvieglojumus. Ziedotājiem – juridiskām personām – ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) 85 procentu apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20 procentu no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Atvieglojums ir vienādi piemērojams kā valsts kapitālsabiedrībai, tā jebkuram citam uzņēmumam.
Vēl jāpiebilst, ka ārējie normatīvie akti neparedz aizliegumu ziedotājam vienlaikus būt arī ziedojuma saņēmēja kā sabiedriskā labuma organizācijas sponsoram, noslēdzot attiecīgu sponsorēšanas vai cita veida līgumu, kuram ir pretpakalpojuma raksturs, tomēr šajā gadījumā IZM ieskatā būtu jāvērtē, vai attiecīgā sponsorēšanas līguma nosacījumi ir ekvivalenti saņemtajam pretpakalpojumam un vai sponsorēšanas līguma nosacījumi (piemēram, izmaksas par logotipa izvietošanu) ir līdzvērtīgi sponsoram, kurš vienlaikus nav ziedotājs.
Kā zināms, vienas no pamanāmākajām atbalstītājām ir bijušas valsts kapitālsabiedrības, un tas izraisījis skaļas diskusijas, vai tā nav izveidota viltīgāka pieeja sporta finansēšanai no valsts budžeta. Arī Valsts kontrole uzsvērusi pastāvošās ziedojumu kārtības necaurspīdīgumu. Tiesa, te grūti atrast ko pretlikumīgu, jo papildus tiešajam valsts atbalstam sporta nozares attīstībai ar valsts budžeta dotācijām Latvijā pastāv arī tā saucamais netiešais valsts atbalsts, kas ietverts nodokļu politiku reglamentējošajos tiesību aktos. Vēl E.Severs uzsver, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumi ir būtisks atbalsts sportam, tā daļēji risinot disproporciju starp sporta nozares ikgadējām vajadzībām un valsts budžeta iespējām. Lēmums par valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadali 2016. gadam vēl nav pieņemts.
Mazāki atvieglojumi
Kā klāsta LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, gada sākumā organizācija rēķinājusies ar 289 tūkstošiem eiro ziedojumos un dāvinājumos. Visticamāk, summa augs, jo lielākā daļa ienāk gada beigās, kad uzņēmumiem ir savas darbības rezultātu gada aplēses, tostarp valsts kapitālsabiedrību ziedojumi, kas paliek pārejošā atlikumā. LOK gan var lepoties arī ar privātiem sponsoriem, kas ir LMT, «Swedbank» un «Latvijas gāze». Piemēram, 2015. gadā LVM ziedojums ir 748 tūkstoši eiro, LMT devis140 tūkstošus eiro, LG – 80 tūkstošus eiro, «Swedbank» (2016. gada sākumā) – 130 tūkstošus eiro. Sponsoru nauda tiek izlietota LOK pasākumu un programmu īstenošanai, lakoniski informē organizācija.
«Lielos uzņēmumus – sponsorus, kam augstākā vadība atrodas ārvalstīs, – krietni jāpiepūlas pārliecināt. Savukārt ar valsts ziedošanas politiku formāli viss ir kārtībā. Tik liela nodokļa atvieglojuma daudzās citās valstīs nav, taču samazinās to uzņēmumu skaits, kuriem ir tik liela peļņa, lai atļautos ziedot. Tāpat valstij pašai vajadzīgas dividendes no sev piederošiem uzņēmumiem, tādēļ no «Latvijas dzelzceļa» vairs ziedojumus nesaņemam,» klāsta A.Vrubļevskis. FM vairākkārt norādījusi, ka, vērtējot ES dalībvalstu kontekstā, attiecīgais nodokļu stimuls valstī ir salīdzinoši liels potenciālā budžeta samazinājuma apjoma ziņā, tāpēc vairākkārt rosināts samazināt nodokļa atlaides ziedotājiem. Šie priekšlikumi nav atbalstīti. Te FM gan atgādina, ka saskaņā ar valdības deklarāciju ministrijai uzdots kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. To labākai kvalitātei FM ir pasūtījusi Pasaules Bankai pētījumu ar Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējumu. Pētījuma pirmā posma rezultātos viens no secinājumiem vēsta, ka Latvijā ir zema likumā noteiktā UIN likme, kā arī efektīva nodokļa likme, salīdzinot ar ES dalībvalstīm, un, ņemot vērā zemo UIN ieņēmumu bāzi, būtu jāizvērtē izmaksas un ieguvumi no nodokļu atbrīvojumu un atlaižu piemērošanas.
Nozares atbalstīšana nav tikai kādas fiziskas vai juridiskas personas labvēlība. Tā, visticamāk, būtu skatāma plašākā kontekstā un daļēji saistāma ar ikgadējo valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu sportam.
