Kamēr lielajā zālē devītajiem latviešu valodas eksāmens, Jelgavas 1. ģimnāzijas 11.b uz sporta stundu pulcējusies pielāgotā pagrabstāva telpā. Devītajā klasē šie puiši un meitenes kārtojuši arī valsts ieskaiti sportā, bet kopš šā gada vairs tādas nav ne pamatskolu, ne vidusskolu beidzējiem. «Žēl. Bija interesanti. Tas lika vairāk piespiesties,» Jānis Freimanis, Mārtiņš Višņausks, Niks Ezergailis un lielākā daļa pārējo jauniešu teic, ka starp nākamgad gaidāmajiem pārbaudījumiem labprāt redzētu arī sportu
Ģimnāzistu viedoklis tomēr nav vienprātīgs – Linda Ilgaža pārliecināta, ka nav taisnīgi no cilvēkiem ar dažādām fiziskajām dotībām prasīt vienādu normatīvu izpildi un vienādi vērtēt. «Sportā, tāpat kā mākslā un mūzikā, cilvēku spējas ir atšķirīgas, bet zems novērtējums var ietekmēt vidējo atzīmi atestātā un līdz ar to varbūt visu dzīvi,» spriež Linda.Stundās vairāk vietas radošumamIzrādās, Lindas viedoklis ir arī sporta stundas jaunā standarta pamatā. Pēc tā skolotājiem būtu jāvadās jau visās pamatskolas un vidusskolas klasēs, izņemot 12., kas pievienosies nākamajā mācību gadā. «Viens no galvenajiem momentiem jaunajā standartā – ka nav normatīvu, bet tiek vērtēta skolēna individuālā attīstības dinamika,» uzsver Valsts izglītības satura centra vecākā speciāliste sporta priekšmetā Inese Bautre. «Otrs – skolēna darbošanās sporta stundās ir ciešā saistībā ar viņa veselības stāvokli – tas nozīmē, ka skolotājam jāspēj strādāt ar dažādiem bērniem, diferencējot slodzi,» speciāliste skaidro, ka pēc šādiem principiem ieskaite kā gala pārbaudījums vairs neattaisno ieceres, savukārt pedagoga darbā atstāts daudz vairāk vietas radošumam. «Jaunietim jāapgūst sporta veidu elementi un vingrinājumi. Sporta stundas uzdevums nav sagatavot basketbolistu vai volejbolistu, bet aktīvu cilvēku, kas var iziet ārā un uzspēlēt. Iepriekšējais standarts ietvēra arī salīdzinoši daudz teorijas – par sporta vēsturi, atsevišķu sporta veidu noteikumiem, jaunajā tā vairāk skar cilvēka veselības jomu.» Vai lēmums pareizs, rādīs laiksUzklausījusi sporta skolotājus dažādās mācību iestādēs, I.Bautre neslēpj, ka daļa jaunievedumus vērtē skeptiski. «Daži bilst, ka bez gala pārbaudījuma skolēniem nebūs motivācijas nopietnam darbam, taču ieskaite kā motivācija, manuprāt, ir pedagoģiski neakceptējams variants.»Vera Eriksone, Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes sporta nozares vadītāja, kas savulaik piedalījusies ieskaišu programmas izstrādē, arī secina, ka pēc jaunā standarta tai nebūtu jēgas. «Vairs nav to prasību. Sports skolā domāts vairāk aktivitātei un pamudinājumam. Kā tas ietekmēs jauno paaudzi, rādīs laiks,» speciāliste ar ilggadēju pedagoga un trenera stāžu paredz, ka sākotnēji abitūrijas klasēs varētu arī būt atbildības kritums. Viņasprāt, jaunā standarta ideja noderīga pamatskolas vecumā, bet «lielajiem jājūt, ka, tikai trenējoties un regulāri sevi piespiežot, var kaut ko sasniegt arī citās dzīves jomās. V.Eriksone pārliecināta, ka agri vai vēlu pie šā secinājuma atgriezīsimies.
Rasma Skruļa, Ozolnieku vidusskolas sporta skolotāja Izlaiduma klašu audzēkņi patiesi ir ļoti noslogoti, un no šā viedokļa valsts ieskaites atcelšana varbūt ir attaisnojama, tomēr motivācijas kritums darbam sporta stundās kopumā jūtams. Žēl, jo jaunie cilvēki, arvien vairāk aizņemti ar datoriem, aug mazāk sportiski un veselīgi.Sandra Avota, Elejas vidusskolas sporta skolotāja Manuprāt, katrs pārbaudes darbs ir ieteicams, jo bērns tam gatavojas, taču esmu arī par to, ka sporta stundā vērtē nevis normatīvu izpildi, bet centību, vēlmi un izaugsmi. Lai bērns var saņemt atzīmi par to, ko ir iemācījies, un lai sports kļūst par dzīves sastāvdaļu, ko var mīlēt un izmantot. Rezultātam jābūt profesionālajā sportā, bet skolā jāvērtē attieksme un zināšanas.
