Sestdien LLU Sporta nama zālē nu jau tradicionāli tikās Latvijas invalīdi un viņu ģimenes.
Sestdien LLU Sporta nama zālē nu jau tradicionāli tikās Latvijas invalīdi un viņu ģimenes.
Pasākuma organizatoru invalīdu rehabilitācijas un sporta kluba (IRSK) «Cerība» vadītāja Ruta Kļaviņa «Ziņām» pastāstīja, ka šāds pasākums tiek rīkots jau trešo reizi. Šoreiz Starptautiskajai invalīdu dienai veltītajā sporta dienā tikās Ziedkalnes, Jelgavas un Zemgales pansionātu censoņi, kā arī Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» dāmas. Savukārt «Cerības» nu jau titulētie sportisti palīdzēja stafešu punktos. Starp sporta dienas viesiem manījām arī Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētāju Edgaru Šnepu. «Šādā pasākumā viesojos jau otro reizi un vienmēr esmu juties ļoti iepriecināts par iespēju atbraukt pie tiem izlases faniem, kas dažādu iemeslu dēļ nav spējuši ierasties uz mūsu mačiem. Bija ļoti patīkami dzirdēt šo cilvēku domas par izlases spēlēm. Tā ir atgriezeniska saite: mūsu līdzjutēji dod emocionālu lādiņu spēlei, un mēs to izmantojam, lai gūtu uzvaru un iepriecinātu savus fanus,» klāstīja E.Šneps.
Sporta dienā dalībnieki sacentās dažādās stafetēs, kurās pārbaudīja kā savu meistarību un precizitāti, tā arī apķērību un prāta asumu. Pēdējais sevišķi noderēja pie dambretes galdiņiem, kur dalībniekiem palīdzēja Jelgavas Šaha kluba vadītājs Viktors Krūmiņš un skrējēju kluba «Ozolnieki» galvenais vīrs Juris Bērziņš.
Ar savu klātbūtni sporta aktivitātes pagodināja arī Zviedrijas Invalīdu sporta konfederācijas ģenerālsekretārs Larss Hautmans. Vērojot, kā brīvprātīgi veiksmīgākai pasākuma norisei palīdzēja Jelgavas 4. vidusskolas 7.b un 9.b klašu bērni, viņš atzina: «Redzu, ka invalīdu pasākumos piedalās arī pārējie cilvēki. Tas ir ļoti pozitīvs solis, jo saliedē abas puses un novērš divu šķiru rašanos. Ja mēs būsim vienoti un nevienu neatstumsim, dzīvot kļūs daudz vieglāk.»
«Žēl, ka neieradās Jelgavas rajona un pilsētas invalīdi. Prieks par viesiem no Ziedkalnes un Zviedrijas. Vēlētos, lai pagastu pašvaldību sociālie darbinieki izrādītu lielāku aktivitāti un organizētu braucienus uz šādiem problēmcilvēku pasākumiem. Tie ir ļoti labvēlīgi. Kā piemērus varu minēt manā praksē pieredzētos gadījumus. Uz klubu atnāk invalīds, kas pat nemāk skaitīt līdz desmit, neatšķir krāsas un neprot sistematizēt dotos uzdevumus. Sporta dienas gaitā redzu, ka viņš stafetē saprot un atceras visus norādījumus, atšķir, kuras krāsas bumbiņas jāmet grozā, kuras ne. Šie cilvēki kļūst daudz patstāvīgāki. Tādēļ sociālajiem darbiniekiem un organizācijām nevajadzētu aprobežoties ar dažādu materiālu labumu dāvināšanu, tie uzlabo tikai fiziskos apstākļus. Vairāk uzmanības vajag pievērst tieši šo cilvēku garīgajai attīstīšanai,» pārliecināta R.Kļaviņa.
