Pēc Nevalstisko organizāciju atbalsta centra iniciatīvas uz semināru «Sports un jaunatne» tika aicināti valsts un pašvaldību struktūru, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai spriestu par sporta dzīves attīstību Jelgavā.
Pēc Nevalstisko organizāciju atbalsta centra iniciatīvas uz semināru «Sports un jaunatne» tika aicināti valsts un pašvaldību struktūru, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai spriestu par sporta dzīves attīstību Jelgavā.
Pašlaik Jelgavā darbojas 26 sporta klubi, no kuriem reģistrēti ir tikai septiņi. Pārējiem nav juridiskas adreses un noteiktas atrašanās vietas, tāpēc nereti tos ir grūti atrast.
Ieklausoties semināra dalībnieku sarunās pirms pasākuma, radās iespaids, ka pilsētas sporta dzīvē valda neticība, pesimisms un naudas trūkums.
Taču Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra koordinatore Tekla Žabova saņēmusi ap simts vēstuļu no jauniešiem, kuri vēlas nodarboties ar sportu, bet nezina, kur to darīt, un viņiem nav arī naudas, lai samaksātu par nodarbībām. Pilsētas iedzīvotājus interesē arī sportošanas iespējas mikrorajonos, sporta bāzu sakārtošana, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās sporta attīstībā. Koordinatore kritizēja sporta klubus par nepietiekamu piedalīšanos projektu izstrādē, lai varētu piesaistīt dažādu fondu līdzekļus.
Arī Jelgavas Sporta klubu apvienības vadītājs Valdis Ilmers uzsvēra, ka pašiem sporta klubiem jābūt aktīvākiem: jāmeklē piemērotas telpas, jāaktivizē klubu iekšējā darbība, jāizstrādā projekti. V.Ilmers apgalvoja, ka jau trešo gadu sports nesaņemot pietiekamu finansējumu no pilsētas budžeta, koncepcija «Sporta attīstība Jelgavā» praktiski netiekot realizēta, Latvijas mēroga sporta pasākumi lielākoties tiekot rīkoti Rīgā, līdz ar to «zūd» mūsu sporta bāzes.
Pilsētas Domes deputāts, Sporta skolas direktors Juris Kaminskis skaidroja, ka pašvaldībai trūkstot līdzekļu nelietderīgi izlietoto kredītu dēļ. Deputāts atzina, ka sporta bāzes ir kritiskā stāvoklī, uzņēmēji – neaktīvi un negrib atbalstīt sportu, savukārt trenerus grūti piespiest nodarboties ar bērniem no nelabvēlīgajām ģimenēm. Viņš ierosināja panākt, lai Jaunatnes likumā tiktu ierakstīts, ka sportam nepieciešami līdzekļi, un atbalstīti tie vecāki, kuru bērni sporto, nevis ir «ielas» bērni.
Invalīdu sporta kluba vadītāja Ruta Kļaviņa nosauca satraucošus skaitļus – tikai astoņi procenti pilsētas skolās uzņemto pirmklasnieku ir fiziski veseli, 17 procentu skolu beidzēju ir veseli, bet 68 procenti bērnu nevar sekot līdzi mācību procesam vājās fiziskās veselības dēļ. Tajā pašā laikā vakaros skolu sporta zāles esot slēgtas.
Izglītības un kultūras departamenta direktors Gunārs Kurlovičs atbildēja, ka sports, tāpat kā izglītība, ir sabiedriska prece. Neviens sporta skolotājs par velti vakaros nestrādās, un, lai attīstītu sportu mikrorajonos, nepieciešami entuziasti ar menedžera dotībām, tad arī pašvaldība varot nākt talkā. Taču bez nopietnām investīcijām sporta bāzes nevar atjaunot. Un tas pirmkārt esot politisks, nevis administratīvs jautājums. Nolikums par sporta pasākumiem paredzēto līdzekļu sadali paredz prioritāti piešķirt pilsētas mēroga pasākumiem. Jau divus gadus sporta klubiem ir iespēja piedalīties projektu sistēmā, kuras līdzekļus administrē Domes Sporta lietu valde.
Ir arī iepriecinošas ziņas. 2000. gada maijā Jelgavā notiks Baltijas jūras valstu studentu sporta spēles. Gatavojoties šim pasākumam, ir nopietnāk jādomā, kā sakārtot pilsētu, tās sporta bāzes, kā uzbūvēt dušas un tualetes.
