Zemgales Olimpiskajā centrā aizvadīts starptautiskais mākslas vingrošanas turnīrs «Baltic Flower 2017», pulcējot 320 sportistu no astoņām valstīm. «Tas ir maksimālais skaits, ko varam uzņemt, vairākiem ārzemju un arī Latvijas klubiem nācās pat atteikt,» sacensību rīkotāja un galvenā tiesnese Jelgavas BJSS un kluba «Baltic Flower» mākslas vingrošanas trenere Irina Smelova atklāj, ka jau notikušas diskusijas par tradicionālā turnīra iespējamu izvēršanu nākamajā gadā trīs dienu garumā. Šoreiz starti, ietilpināti divu dienu programmā, sākas agrā rītā un beidzās vēlu vakarā.
– 2005. gadā sacensības Jelgavas Sporta hallē varēja satilpt vienas dienas ietvarā, – kad atbildības pārpilnā rosība jau aiz muguras, mudinu treneri Irinu atcerēties turnīra pirmsākumus.
Jelgavā jau tolaik darbojās klubs «Baltijas puķe» un sacensības rīkojām arī pirms tam – tagadējās 4. sākumskolas telpās. Kad uzcēla Mātera ielas halli, Sporta servisa centrs mums piedāvāja turnīru pārcelt uz turieni. Kad tā palika par mazu – piedāvāja pārcelties uz Zemgales Olimpiskā centra halli. Nu mums ar divām dienām jau palicis par maz un prasīsim trīs – lai nebūtu par grūtu tiesnešiem. Pēc dalībnieku pieteikumu grafika viņiem nāktos strādāt pa 14 stundām dienā, bet, tā kā dažas komandas pēdējā brīdī atteicās, darba dienu par pāris stundām varējām saīsināt.
– Līdz ar izaugsmi arī sākotnējā «Baltijas puķe» pārvērtās par «Baltic Flower»?
Nosaukums pirmajiem Latvijas mēroga turnīriem cēlies no Tukuma kluba «Baltijas puķe», kur arī strādāju par treneri. Kad sacensības pamazām kļuva starptautiski atpazīstamas, redzot, ka latviskā «puķe» tiek locīta visdažādākajās izrunās, izlēmām nosaukumu pārlikt angliskajā variantā. Kopš 2010. gada tām jau oficiāli ir starptautisks statuss. «Baltic Flower» saucas arī Jelgavā dibinātais mākslas vingrošanas klubs.
– Mākslas vingrošana kā profesionālās izglītības ievirzes programma atgriezusies arī Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā, kur savulaik veidojās jūsu pašas sportiskā karjera. Kā vērtējat jaunās iespējas?
Jā, es sporta skolā trenējos līdz 90. gadu sākumam, kad trenere aizbrauca no valsts un nodaļu slēdza. Pati sāku meitenes trenēt Tukumā, bet interesentu grupa izveidojās arī Jelgavā – sākumā darbojāmies kā pulciņš sporta namā «Daugava», pēc tam nodibinājām klubu. Nu jau būs trešais gads, kopš mākslas vingrošana atgriezusies sporta skolā, un tas, manuprāt, ir vērā ņemams atbalsts mūsu sporta veida attīstībai Jelgavā.
– No mazajām jelgavniecēm, kas 2010. gadā kāpa uz «Baltic Flower» pjedestāla, šķiet, augstākajā līmenī palikusi tikai Karolīna Mizūne, kas nu jau sacenšas pieaugušo jeb pēc mākslas vingrošanas standartiem – senioru konkurencē.
Ir viņas grupā vēl vairākas meitenes, bet no pašām pirmajām – jā, tā varētu būt. Lielās meitenes noturēt šajā sportā nav viegli. Pirmām kārtām jau finansiālā ziņā. Es kā trenere varu piedāvāt vingrošanu, bet vēl vajadzīgi kostīmi, priekšmeti, sacensības. Augsta līmeņa rezultāti nav iespējami arī bez gribēšanas un talanta, kas vienā cilvēkā patiesībā ir apvienots samērā reti. Kad devītklasniece kādā brīdī saprot, ka redz tikai sporta zāli un sacensības, pat eksāmenu kārtošanai paņemts treniņu atvaļinājums var būt par iemeslu to pamešanai pavisam. Ir gan arī meitenes, kas vēlāk nāk un saka: kāpēc vecāki mani toreiz nepiespieda? Diemžēl atgūt nokavēto mūsu sporta veidā ir tikpat kā neiespējami.
– Laikam pirmoreiz Karolīna palika aiz pjedestāla – piektajā vietā?
Pagājušajā vasarā viņai bija ceļgala operācija un pēc atsāktajiem treniņiem – otrās sacensības. Pavērtēsim, kam Karolīna zaudēja, – Latvijas čempionei, Kanādas čempionei, Lietuvas čempionei un par divām punkta desmitdaļām atpalika no ceturtās vietas. Aprīļa sākumā tepat pie mums Jelgavā būs Latvijas kausa sacensības, redzēsim, kā ies tad. Bet vēl pirms tam – 25. martā – vairākas jelgavnieces piedalīsies starptautiskā turnīrā Polijā.
– Kā spēcīgajā konkurencē veicās citām mājiniecēm?
Godalgotās vietās šogad pirmoreiz netika neviena, un, jāatzīst, kā trenere ar rezultātiem esmu mazliet neapmierināta. Iespējams, tos ietekmēja lielāks pārtraukums kopš iepriekšējām sacensībām, kas nav mazsvarīgi. Sava loma droši vien arī jaunajiem noteikumiem, kas šogad stājās spēkā, ar stingrāku vērtējumu priekšmeta nenoturēšanā un augstākām prasībām mākslinieciskajā izpildījumā. Vislabāk no mūsējām ar to tika galā prejunioru grupas sportiste Valērija Kuzmenko – viņas izpildījumā tas tiešām bija šovs ar diviem priekšmetiem, kas deva augstu rezultātu un ceturto vietu.
– Jūsu audzēknes redzējām arī grupu vingrojuma priekšnesumā.
Anna Murikova un Denīza Andrune ir Latvijas junioru izlases dalībnieces un maijā gatavojas pārstāvēt Latviju Eiropas čempionātā Budapeštā. Grupu vingrošanas programmas gatavojam arī Jelgavā un ar tām piedalāmies sacensībās. Rīgas čempionātā bijām pirmajā vietā, Latvijas čempionātā trešajā, abu kopvērtējumā – otrajā, un divas mūsu meitenes līdz ar to nopelnīja vietu izlasē.
