Pirms 99 gadiem un deviņiem mēnešiem tieši deviņās dienās un deviņās naktīs rakstniecei Annai Brigaderei dzima pasaku puika Sprīdītis.
Pirms 99 gadiem un deviņiem mēnešiem tieši deviņās dienās un deviņās naktīs rakstniecei Annai Brigaderei dzima pasaku puika Sprīdītis.
Šoruden viņam apritēs apaļš simts, tomēr viņš joprojām ir tāds pat zinātkārs nemiera gars kā pirms simts gadiem un viņu iemīļojušas vairākas latviešu bērnu paaudzes visā plašajā pasaulē. Tādēļ bērni, literāti, bet īpaši jau rakstnieces dzimtā Zemgale, Sprīdīša Laimes zeme Tērvete šogad dzīvo mazā pasaku varoņa jubilejas zīmē, īstenojot projektu «Sprīdītim – 100». Svinības iecerētas gada garumā, un par to patronesi apņēmusies būt Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.
Toreiz, aizpagājušā un pagājušā gadsimta mijā, Anna Brigadere sadarbojās ar Nacionālo teātri, rakstīdama lugas. Dažas tika pieņemtas un iestudētas, citas noraidītas. Vienas skatītāji uztvēra ar lielu atsaucību, citas nesaprata. Viņa bija sarežģīta sieviete un sarežģīta literāte – Anna Brigadere.
1903. gada Ziemassvētku iestudējumam Annai Brigaderei tika pasūtīts no vācu valodas pārtulkot kādu ludziņu bērniem. Tā vietā rakstniecei ienāca prātā uzrakstīt oriģināldarbu. Tas tapa ļoti īsā laikā, lugu iestudēja, skatītāji to uzņēma ar lielu atsaucību un sajūsmu. Sprīdītis radās īstajā brīdī un vietā Latvijā, kur līdz tam tieši bija pietrūcis dūšīgā pasaules gājēja, kas, izmaldījies pa klaidu klaidiem, pastrādājis dažādus varoņdarbus un izstaigājis arī maldu ceļus svešumā, tomēr saprata pats un arī skatītājiem un lasītājiem mācīja, ka nav citas Laimes zemes, citas mīļākas vietas par mājām, un latviešiem tās var būt tikai dzimtenē.
Ļoti daudzējādā ziņā Annas Brigaderes laika tēmas ir aktuālas arī mūsdienās. Arī mums pietrūkst Sprīdīša, viņš ir vajadzīgs – gan varbūt vairs ne tik naivs un bērnišķīgs, tomēr, tomēr. Jo, piemēram, cik gan daudzi jaunieši tagad pamet Latviju un ar maizes kulīti dodas pasaulē. Vai viņi atgriezīsies? Vai viņiem ir savs burvju gredzentiņš?
Projekts
Rakstnieces memoriālais muzejs šo jubileju iecerējis plaši atzīmēt ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē, kur mīt latvieši. Sprīdītis daudzām bērnu paaudzēm bijis iemīļots un saprotams literārs tēls, tikumības un latviskuma audzināšanā tam būs nozīme arī nākotnē. Tāpēc A.Brigaderes memoriālā muzeja «Sprīdīši» vadītāja Rasma Rapa kopā ar mākslinieci, Leļļu muzeja vadītāju Ināru Liepu, izdevniecību «Valters un Rapa» un citiem domubiedriem iecerējusi plašu starptautisku projektu. Tā ietvaros paredzēti vairāki pasākumi, kas tuvinās galvenajam notikumam – «Sprīdīša» simtās dzimšanas dienas svinībām Rīgā un Tērvetē.
Projekts norit no 2002. gada novembra līdz 2003. gada septembrim. To ievadīja bērnu zīmējumu konkurss. Ikvienam, kas tajā piedalījās, noteikti bija jāiepazīstas ar pasaku lugu «Sprīdītis», jo zīmējumiem jāilustrē pasaku varoņa gaitas un piedzīvojumi.
Darbi patlaban tiek apkopoti ceļojošai izstādei, paredzēts, ka līdz gada beigām ar to varēs iepazīties interesenti Tērvetē, Amerikā, Kanādā, Anglijā, Austrālijā. Un, kā jau ikvienā konkursā, arī šajā vislabākajiem zīmētājiem ir paredzēta balva. Tā gan būs neparasta: Jānis Rapa, izdevniecības «Valters un Rapa» vadītājs un Annas Brigaderes māju «Sprīdīši» mantinieks, apsolījis izdot pasaku lugu atsevišķās grāmatās vienlaikus latviešu un angļu valodā, par ilustrācijām izvēloties vislabākos bērnu zīmējumus. Tie no dažādām Latvijas un visas plašās pasaules malām atceļojuši simtiem un simtiem, tagad tos vērtē žūrija mākslinieka Jāņa Anmaņa vadībā. Daļa zīmējumu tiks izmatota bērnu multiplikācijas filmiņā, kuru veidos Valmieras Mākslas skolas audzēkņi.
Tērvetē, Annas Brigaderes «Sprīdīšos», paredzēti pamatīgi būvdarbi: muzejmājas bēniņus iecerēts pārvērst dažādu pasaku tēlu ekspozīcijā, lai jau jaunajā tūrisma sezonā varētu uzņemt mazus un lielus apmeklētājus. Arī pati tūrisma sezona Tērvetē tiks atklāta atšķirīgi nekā parasti. Piemēram, pie pasaku tēlu skulptūrām dabas parka apmeklētāji varēs sastapt dzīvus pasaku tēlus, noskatīties pasaku ludziņu iestudējumu fragmentus.
Vasarā Tērvetē paredzēta bērnu atpūtas un jaunrades nometne, sporta pasākumi un citas aktivitātes.
Visi minētie pasākumi veidos tikai Sprīdīša simtgades svinību ieskaņu. Īstā jubileja tiks atzīmēta rudenī, un to ievadīs divu dienu starptautiska zinātniskā konference «Pasaku nozīme mazā un lielā cilvēka dzīvē». Tajā piedalīsies pedagogi, psihologi, literāti, kino ļaudis. Viņi vērtēs pasaku nozīmi cilvēka augšanā, runās par pasaku tēmu mūsdienu teātrī un kino, apspriedīs Ziemeļvalstu pieredzi darbā ar bērniem.
Pēc tam būs paši galvenie svētki. Protams, Sprīdīša simtgade tiks svinēta Tērvetē. Pagaidām var pasacīt, ka šajā reizē vienuviet pulcēsies gan folkloras kopas, gan profesionāli mākslinieki, būs iespējama «andele» Zaļajā tirgū, varēs ievingrināt roku amatnieku darbnīcās, būs spēles, dziesmas un atrakcijas… Visu Tērvetē paredzēto pasākumu galvenā režisore ir Jelgavas bērnu un jauniešu jaunrades centra «Junda» direktore Silvija Andersone.
Pasaku istaba
Annas Brigaderes muzeju sezonā apmeklē vairāk nekā 8000 bērnu un pieaugušo no visas Latvijas, kā arī ārzemju viesi. Ideja par pasaku istabas radīšanu gūta, smeļoties citu valstu pieredzi (ir, piemēram, Pepijas Garzeķes, trollīšu Muminu muzeji). Šīs idejas autore ir māksliniece Ināra Liepa, kas Latvijā un daudzās ārvalstīs pazīstama kā Leļļu muzeja izveidotāja. Viņa, pateicoties bijušā Somijas vēstnieka Latvijā Hannu Hamalinena uzaicinājumam, vairākkārt apmeklējusi Somijas bērnu muzejus un kultūras iestādes. Pēc tam Ināra Liepa Latvijas Valsts leļļu teātra telpās izveidoja pirmo un pagaidām vienīgo Leļļu muzeju. Tomēr Latvijas bērni jau sen gaida sava, pasaku muzeja tapšanu. Tāds kādreiz varētu būt Tērvetes «Sprīdīšos».
Pasakas bērniem un pieaugušajiem
Sprīdīša simtās jubilejas ieceres autore Rasma Rapa stāsta: «Kopš senseniem laikiem iegājies, ka neviens bērns nav izaudzis bez pasakām, savukārt sacer tās pieaugušie. Pasakas vajadzīgas visiem. Tās ir ne tikai literatūras žanrs, bet arī gudrības, jūtu, patriotisma skola. Pasakas ir un būs vajadzīgas vienmēr, kaut gan informāciju tehnoloģijas attīstās strauji. Tādēļ, svinot mazā pasaku varoņa tik ļoti apaļo dzimšanas dienu, vēlamies atskatīties gan uz Annas Brigaderes mantojumu, gan uz Latvijā līdz šim paveikto bērnu audzināšanā latviskā kultūras mantojuma garā.
Projekts iecerēts apjomīgs. Tā īstenošanā iesaistījušies arī ārzemēs dzīvojošie latvieši. Sprīdīša simtās jubilejas pasākumu koordinatori ārzemēs ir, piemēram, Austrālijas latviešu gaidu un skautu nometnes «Tērvete» vadītāja Elfrīda Rimšāne, Latviskā mantojuma fonda padomes priekšsēdētāja Helmi Rožankovska no Bostonas (ASV), Latviešu preses biedrības Toronto kopas vadītāja Inta Purva no Kanādas, kā arī citi sadarbības partneri. Pasaku tēla simtgade ir labs iemesls popularizēt Latvijas kultūru pasaulē. Māksliniece Ilze Ramane izveidojusi Sprīdīša emblēmu, ko plaši izmantosim svinībās. Sprīdīša simtgades svinību sagatavošanā iesaistīsim arī mūsu politiķus un uzņēmējus. Esam ļoti pagodināti, ka par projekta patronesi piekritusi būt Valsts prezidente Vaira Vīķe -Freiberga. Tas vairo mūsu atbildību un projektam piešķir valstisku nozīmību, apliecinot, ka pasakas nav nekādas blēņas, bet nozīmīgs nākamo paaudžu nacionālās un kultūras apziņas veidošanas līdzeklis. Tāpēc gribētos, lai viss šis gads, bet jo īpaši dažas dienas septembrī kļūtu par skaistiem un lieliem visas Latvijas bērnu svētkiem.»
Iecerētie pasākumi nekādā ziņā nebūs komercializēti. Daudzu paaudžu bērni tādus ir gaidījuši un, tā arī nesagaidījuši, kļuvuši pieauguši. Tie esam mēs. Tāpēc aicinu ikvienu lasītāju savus bērnībā izsapņotos sapņus piepildīt, lai mūsu mazajiem tiktu pelnītie svētki. Projekta «Sprīdītim – 100» veidotāji cer uz vecāku un pedagogu, kultūras darbinieku un politiķu, uzņēmēju un visu pārējo atbalstu. Projekta autori un visas Latvijas bērni būs pateicīgi, ja savu palīdzību piedāvāsiet, piezvanot projekta sabiedrisko attiecību vadītājam Andrejam Jurēvicam (tālr. 9445165, e-pasts: vai ).
