27. novembrī Amatu skolā risinājās Eiropas valodu diena Jelgavā, kurā vidusskolēni rādīja Annas Brigaderes lugas «Sprīdītis» fragmentus Eiropas valstu valodās.
27. novembrī Amatu skolā risinājās Eiropas valodu diena Jelgavā, kurā vidusskolēni rādīja Annas Brigaderes lugas «Sprīdītis» fragmentus Eiropas valstu valodās.
UNESCO, Eiropas Padome un Eiropas Savienība šo gadu ir pasludinājusi par Eiropas valodu gadu, un Jelgavas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvā centra galvenā speciāliste Skaidrīte Bukbārde stāsta, ka tāpēc arī Jelgavā organizēts šāds pasākums.
Uz aicinājumu piedalīties Eiropas valodu dienā atsaucās visas pilsētas vidusskolas – deviņu izglītības iestāžu audzēkņi rādīja fragmentus no lugas «Sprīdītis» deviņās dažādās valodās.
2. ģimnāzija bija izvēlējusies krievu valodu, 4. vidusskola – itāļu valodu, 5. vidusskola – latviešu, 6. vidusskola – baltkrievu, Spīdolas ģimnāzija – latgaļu dialektu, vakarskola – čigānu valodu, «Punktiņš» – franču, Amatu skola – vācu, bet Tehniskais licejs – angļu.
Katra skola bija padomājusi arī par to, lai uzvedums atbilstu izvēlētās valodas kultūrai un paražām.
S.Bukbārde stāsta, ka A.Brigaderes «Sprīdītis» arī nav izvēlēts nejauši: «Šo darbu izraudzījāmies tāpēc, ka rakstniece šogad svin savu 140 gadu jubileju.»
Starp lugu fragmentu izrādīšanu dalībniekiem bija iespēja atbildēt uz ekspresjautājumiem, kur kā balvu varēja saņemt grāmatnīcas «Alta» sarūpētās dāvanas – vārdnīcas un grāmatas angļu valodā.
Eiropas valodu gada pasākumi notiek 47 valstīs – Eiropas Padomes dalībvalstīs un valstīs, kas parakstījušas Eiropas kultūras konvenciju. Latvijā Eiropas valodu gada pasākumus koordinē Latvijas Nacionālā komiteja, kurā ir pārstāvji no valsts institūcijām un pašvaldībām, izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Eiropas valodu gada laikā Latvijā notikušas vairākas zinātniskas konferences Rīgā, Ventspilī un Liepājā, pasākumi skolās, sabiedriskajās organizācijās, pašvaldībās. Latvijā dzīvojošo tautību dažādās kultūras un Latvijas vēsturiski un ģeogrāfiski izveidojusies ciešā saskarsme ar citām tautām skan arī Eiropas valodu gada devīzēs: «Valoda – Eiropas bagātība» un «Valodas atver pasauli».
Kā norāda starptautiskie eksperti, kultūras politika un minoritāšu statuss ikvienā valstī ir ciešā saistībā ar valsts politiku šajos jautājumos. Minoritāšu tiesiskais statuss, valodas politika valstī, lielais nepilsoņu skaits, valodu prasmju nepieciešamība, iestājoties ES, – tie ir jautājumi un problēmas, ar ko saskaras Latvijas sabiedrība.
Valodu gada iniciatori uzsver, ka tajā īpaši svarīgs ir politiķu, izglītības un zinātnes speciālistu, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, kā arī pašvaldību dialogs un sadarbība. Eiropas valodu gada Latvijas Nacionālā komiteja par noslēguma pasākuma vietu izvēlējās Ventspili, jo šī pilsēta Latvijas mērogā ir guvusi lielākos panākumus sabiedrības integrācijas jomā. 1. decembrī Ventspils Livonijas ordeņa pilī ar pasākumu «Eiropas Valodu gads un sabiedrības integrācija» svinīgi noslēgsies šā gada aktivitātes Latvijā. Iecerēta plaša muzikāla koncertprogramma, kurā piedalīsies dažādu tautu muzikālie kolektīvi. Pasākumu vadīs hercogs Jēkabs, kura lomā iejutīsies asociētais profesors Jānis Sīlis – Eiropas Valodu gada Latvijas Nacionālās komitejas loceklis, Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns.
Valodu gada noslēguma svinīgais pasākums notiks Briselē 7. decembrī.
