Var teikt, ka tik daudz sprādzienu kā šonedēļ Latvijā jau sen nav bijis, taču nopietnākam satraukumam nav pamata.
Var teikt, ka tik daudz sprādzienu kā šonedēļ Latvijā jau sen nav bijis, taču nopietnākam satraukumam nav pamata. Tā ir tikai Daugavas ledus blāķu bumbošana, kurai līdz trešdienai bija iztērēts 350 kg sprāgstvielu. Speciālisti apgalvo, ka plūdu draudi pie Pļaviņām ir novērsti, taču spridzināšana piektdien vēl joprojām turpinājās, tā sacīt, papildu drošībai. Ikgadējo Pļaviņu lielo plūdu epopeju, iespējams, varētu novērst, Pļaviņu HES veicot virkni tehnisku pasākumu, bet tie nav ekonomiski izdevīgi, tāpēc vietējo iedzīvotāju lūgumi netiek izskatīti. Šajā sakarā vajadzētu apdomāties, jo vismaz, kamēr «Latvenergo» valsts uzņēmums pastāv, ir iespēja dot politiskus rīkojumus, jo galu galā nevar vienmēr tikai rēķināt un kalkulēt. Turklāt nav jau arī vēl zināms, cik valstij izmaksājusi Zemessardzes spridzinātāju parāde pie Pļaviņām. Nevar aizmirst, ka katru gadu virkne iedzīvotāju tiek pakļauta plūdu draudiem un, kā redzam, bumbošana nav iedarbīgākais līdzeklis cīņā ar dabas stihiju, tādēļ vajadzētu meklēt citu risinājumu plūdu novēršanai Daugavā pie Pļaviņām.
Šonedēļ bija arī augstu viesu vizītes, proti, ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss līdzīgi citiem NATO dalībvalstu politiķiem par Latvijas izredzēm iestāties minētajā organizācijā runāja visai cerīgi. Turklāt uzsvēra, ka Krievijai nebūs veto tiesību kandidātvalstu uzņemšanas jautājumā. Arī Rietumu prese arvien skaidrāk redz Baltijas valstis kā NATO dalībvalstis. ASV vēstnieks NATO skaidroja, ka aliansei ar Krieviju veidojas pragmatiskas un abpusēji izdevīgas savstarpējās attiecības. N.Bērnsa vizītes mērķis bija iepazīties ar Latvijas un citu kandidātvalstu gatavošanos dalībai NATO. Latvijas augstākajām amatpersonām kārtējo reizi vajadzēja zvērēt uzticību, cieši apņemoties līdz Prāgas samitam novembrī izdarīt grozījumus vēlēšanu likumā, svītrojot normu par valodas ierobežojumiem deputātu kandidātiem. Līdzīgu viedokli pauduši arī Lielbritānijas aizsardzības valsts sekretārs Džefrijs Hūns un Dānijas premjers A.F.Rasmusens, kas šonedēļ viesojās Latvijā.
Interesanti notikumi risinās arī Saeimas frakciju sadalījumā, proti, visdrīzāk jau sestdien, kad J.Bojāra vadīto sociāldemokrātu dome lems par Saeimas deputāta I.Stirāna uzņemšanu partijā, kļūs par vienu Saeimas frakciju mazāk. Izjuks Jaunā frakcija, kurā darbojās pieci no Jaunās partijas savulaik aizgājušie deputāti, jo Saeimas kārtības rullis paredz, ka frakcijā jābūt vismaz pieciem deputātiem. Šoreiz J.Bojārs atkal ir pierādījis, ka ir profesionāls aizkulišu cīkstonis. Viņš apliecinājis, ka «pārvilināšanas» mākslā viņš ir viens no spējīgākajiem Latvijas politiskās skatuves darboņiem. Par LSDSP stratēģiskajiem manevriem liecina nodrošināšanās Rīgas Domē, kur Bojārs jaunākais, trīcot par savu krēslu, šonedēļ pārdeva divus izpilddirektoru amatus saviem partneriem «PCTVL». Turklāt ir apdraudēti arī citi izpilddirektoru krēsli, kuros LSDSP vēlas iesēdināt savus cilvēkus vai citu Domes koalīcijas partneru pārstāvjus.
Saeimā otrajā lasījumā ar 52 balsīm «par» tika nobalsots par grozījumiem Alkohola aprites likumā, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību no plkst.22 līdz 8. Grozījumi vēl jāapstiprina trešajā lasījumā, taču kopumā var diezgan droši teikt, ka visai drīz mēs naktīs veikalos alkoholu iegādāties nevarēsim. Apsveicams lēmums, tomēr nav skaidrības, kāda ir valdības stratēģija nelegālā alkohola tirdzniecības izskaušanā, jo policijai biežāk jāpadodas šo tirgotāju priekšā nekā triumfējoši jāatzīst, ka tur un tur nelegālo alkoholu vairs netirgo.
Naktī uz piektdienu notika vēsturisks pavērsiens daudzu Eiropas valstu monetārajā politikā, proti, eiro kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli eirozonā, kas aptver 12 no 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Francijā, Īrijā un Nīderlandē eiro pilnīgi nomainīja nacionālo valūtu jau pirms dažām nedēļām, taču pusnaktī uz 1. martu pēc vietējā laika tas notika arī Austrijā, Beļģijā, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā. Arī mums būtu vērts pasekot eiro liktenim Eiropā, jo, kas zina, varbūt nemaz ne pēc tik ilga laika pašiem savos maciņos vajadzēs meklēt nevis ierastos latiņus, bet gan eiro banknotes.
Varētu teikt, ka šonedēļ notikusi arī pagaidām jaunā gadsimta lielākā laupīšana. Vācijas finansu centrā Frankfurtē bruņotas naudas pārvadāšanas automašīnas vadītājs, uzliekot savam kolēģim roku dzelžus un draudot ar ieroci, nolaupījis aptuveni 10 miljonu eiro (5,6 miljoni latu). Visai iespaidīgs «darījums», kas norāda tikai uz to, ka vairāk jābaidās no pašu darbiniekiem nekā no potenciālajiem laupītājiem no malas. Interesanti, ko nu pasāks Vācijas policija, lai noķertu laupītāju ar desmit miljoniem kabatā.
NATO vadītie miera uzturēšanas spēki Bosnijā atkal cietuši neveiksmi, vajājot kara noziegumos apsūdzēto bijušo Bosnijas serbu līderi Radovanu Karadžiču. Viņu Starptautiskais kara noziegumu tribunāls Hāgā apsūdz kara noziegumos un genocīdā Bosnijas kara laikā no 1992. līdz 1995. gadam, tostarp Sarajevas aplenkumā un 1995. gadā notikušajā masu slaktiņā Srebreņicā, kur tika nogalināti 6500 musulmaņu vīrieši un zēni. Šajā sakarā rodas iespaids, ka Starptautiskais tribunāls Hāgā ir spējīgs tiesāt tikai tos, kas paši padodas, jo aizturēti tikai 23 kara noziegumos apsūdzētie, bet 20 joprojām vēl bēguļo. Viņu vidū arī bijušais Bosnijas armijas komandieris Radko Mladičs. Šāda kara noziedznieku un starptautisko teroristu meklēšana vairāk izskatās pēc farsa, jo līdz šim izskatās, ka visi, kas vēlas spēj izvairīties no Temīdas sprieduma.
