Tie, kas balsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu, atzīst, ka vēlējušies aizstāvēt vecāko paaudzi, jo tai bijis sarežģīti apgūt latviešu valodu.
«Lai jau latviešu valoda paliek kā vienīgā valsts valoda. Taču gribētos, ka cilvēkiem, kuri nesaprot latviski, īpaši valsts un pašvaldību iestādes neatteiktu,» spriež Ļuba no Ozolnieku novada Ānes. Šādas izmaiņas viņa vēlētos redzēt pēc referenduma, kurā, ja būtu tiesības piedalīties, Ļuda tomēr balsotu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Šo viedokli Ānes vēlēšanu iecirknī pārstāvēja vairums – 330 pilsoņu. Pret bija 314 iedzīvotāju.Mūsu pusē Ozolnieku novada Ānes vēlēšanu iecirknis bija viena no četrām balsošanas vietām, kur iedzīvotāji vairāk nekā pret atdeva savu balsi par Satversmes grozīšanu, paredzot krievu valodai otras valsts valodas statusu. Kalnciemā Jelgavas novadā no 933 balsotājiem par bija 503 iedzīvotāji. Savukārt Jelgavā iecirknī 5. vidusskolā par krievu valodu iestājās 1095 balsotāji (pret – 797), bet 6. vidusskolā par Satversmes grozīšanu nobalsoja 1225 pilsoņi (pret – 1039). Pārējos vēlēšanu iecirkņos pilsētā, Jelgavas un Ozolnieku novados iedzīvotāji Satversmes maiņai teikuši pārliecinošu «nē».Lai būtu ērtāk sadzīvē«Krievu Latvijā ir ļoti daudz un paliek vēl vairāk, jo latvieši brauc projām uz ārzemēm. Tāpēc krievu valoda šeit ir vajadzīga. To nesaku tik daudz sevis dēļ, jo esmu mācījies latviešu skolā un valodu zinu. Iestājos par gados vecākiem cilvēkiem, jo daudziem grūti nokārtot formalitātes latviski,» savu motivāciju, kāpēc referendumā balsojis par krievu valodu kā otru valsts valodu, skaidro ānenieks Artūrs Žiruns. Arī Aleksandrs Borisjonoks uzskata, ka otra valsts valoda būtu jāievieš tīri sadzīvisku ērtību labad. Citu ieteikumu, kā uzlabot krievvalodīgo stāvokli Latvijā, jauniešiem nav. Par darbu jācīnās gan latviešiem, gan krieviem, un šajā cīņā uzvar profesionālās spējas, ne tik daudz valoda, viņi spriež. Arī, iepērkoties veikalā, neviens nepārmetot krievu valodas lietošanu.Pati svarīgākā – cilvēcība«Pašvaldība varētu noorganizēt bezmaksas latviešu valodas kursus. Domāju, tos apmeklētu daudz iedzīvotāju. Tāpat kultūras namā varētu būt vairāk izrāžu krievu valodā, dažādu pulciņu krievu cilvēkiem. Mums ir daudz tantiņu, kas labi dzied. Tas saliedētu,» pārdomās, kas būtu veicams pēc referenduma, dalās Ānes bibliotēkas (tās lasītāji pārsvarā runā krievu valodā) vadītāja Halina Lana. Viņa novērojusi, ka krievvalodīgos āneniekus visvairāk satrauc izglītības jautājums. Piemēram, tas, ka no Krievijas atbraukušas ģimenes atvasei, kura mācās 7. klasē, matemātika krievu skolā jāapgūst latviski. Termini paši par sevi šajā priekšmetā esot sarežģīti. Kur nu vēl citā valodā!Taču kopumā dzīve Ānē rit mierīgi un spriedze nacionālajos jautājumos nav manīta, apgalvo bibliotēkas vadītāja. To apstiprina arī Ānes pakalpojumu centra klientu apkalpošanas speciāliste Larisa Veipa. «Te konfliktu nav nekādu. Strīdi ir tur, augšā. Politiķiem vienkārši gribas izrādīties. Daudz sāpīgāk par valodas jautājumu patlaban ir tas, kur strādāt, kā izdzīvot un nopelnīt,» viņa spriež. Speciāliste stāsta, ka darbā ar iedzīvotājiem, lai kādā valodā viņi arī nerunātu, svarīgs ir cilvēciskais faktors. Pārvaldot gan latviešu, gan krievu valodu, viņa labprāt palīdz krievvalodīgajiem sagatavot iesniegumus vai citus dokumentus valsts valodā. Taču valstij būtu vairāk jādomā par patriotisko audzināšanu. «Cilvēki, kas ieradās te strādāt ķieģeļu rūpnīcā, patiesībā darīja īstu vergu darbu, no kura daudzi latvieši vairījās. Tā viņi te palika. Ļoti daudzi naturalizējās – agrāk te nevarēja dzirdēt tik daudz latviešu valodu. Bērni iet latviešu skolās, taču vecākā paaudze nevarēja sevi piespiest mācīties. Daudzi negrib pilsonību, jo bez tās viņiem vieglāk aizbraukt pie radiem uz Baltkrieviju. Tomēr viņiem savs mūžs te jānodzīvo,» pauž L.Veipa, cerot, ka nepienāks tāds brīdis, kad princips prasīt valsts valodas lietošanu ņems pārsvaru pār cilvēcību. Piemēram, pie ārsta būs jādodas ar tulku, kā jau esot dzirdēts notiekam. Atlaides krievvalodīgajiem nevajagArī referenduma dienā «Ziņu» aptaujātie «pret» balsotāji atzina, ka valodas jautājums ir pārāk politizēts – sadzīvē nacionālās spriedzes neesot. «Man pašam nav nekādu pretenziju pret krievu valodu. Daudzi kaimiņi ir krievi. Visi draudzīgi dzīvojam. Taču tā būtu kauna lieta, ka viss, par ko reiz cīnījāmies, viena Lindermana dēļ izrādītos lieks. Kam tas viss bija vajadzīgs?» neizpratnē elejnieks Ģirts Podnieks. Savukārt Voldemārs Popils no Lielplatones sarūgtināts, ka par tautas nobalsošanu bija jāiztērē milzīga nauda, labi zinot, kāds būs iznākums. Viņaprāt, latviešu valoda nav apdraudēta. Vismaz šajā paaudzē! Taču, lai to nosargātu, jāturpina līdzšinējais kurss. Īpašas atlaides krievvalodīgajiem nevajadzētu, pārliecināts Uldis Černovskis no Elejas. «Tik ilgi dzīvojot Latvijā, valoda būtu jāzina!» viņš teic. Balsotāju aktivitāte 18. februāra tautas nobalsošanā bijusi lielākā kopš 5. Saeimas vēlēšanām, ziņo Centrālā vēlēšanu komisija. Jelgavā referendumā piedalījās 30 298 pilsoņi (par – 7581; pret – 22 490), Jelgavas novadā – 10 133 balsotāju (par – 1238; pret – 8873), bet Ozolnieku novadā – 4634 iedzīvotāju (par – 642; pret – 3971).
