Vakar Zemgalē bērnu tiesību aizsardzībā strādājošie speciālisti konferencē Jelgavā sprieda par alternatīvo aprūpes formu attīstību, iespējām un problēmu risinājumiem..
Vakar Zemgalē bērnu tiesību aizsardzībā strādājošie speciālisti konferencē Jelgavā sprieda par alternatīvo aprūpes formu attīstību, iespējām un problēmu risinājumiem, kā arī par nepieciešamību veicināt sadarbību starp dažādām institūcijām un pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.
Konference “Palīdzi bērnam izaugt Zemgalē!”, ko organizēja Bērnu nu ģimenes lietu ministrija (BĢLM), pulcēja bērnu tiesību aizsardzības speciālistus, sociālos darbiniekus, ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājus, bāriņtiesu, pagasttiesu, kā arī pašvaldību vadību pārstāvjus no Jelgavas, Ogres, Aizkraukles, Dobeles un Bauskas rajona. Konferences mērķis bija dot stimulu tālākai bērnu alternatīvo aprūpes formu attīstībai Zemgalē un uzlabot bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu, kā arī apzināt, kas traucē bērnu aizgādības un adopcijas lietu virzībai tiesās, kādi varētu būt problēmu risinājumi.
un problēmām nerimās arī konferences kafijas pauzē.
Tika runāts arī par bāriņtiesu, pagasttiesu un bērnunamu patversmju atbildību bērnu alternatīvo aprūpes formu attīstīšanā, par jaunumiem adopcijas jautājumos, iespējām pašvaldībām aktīvāk iesaistīties bērnu alternatīvo aprūpes formu attīstīšanā.
Liels uzsvars tika likts uz audžuģimeņu skaita palielināšanu valstī, lai pēc iespējas novērstu bez vecāku aprūpes palikušo bērnu ievietošanu bērnunamā, bet nodrošinātu viņu uzturēšanos ģimeniskā vidē.
Kaut gan Jelgavas rajona bērnu tiesību aizsardzības speciālistu darbu potenciālo audžuģimeņu apzināšanā un sagatavošanā atzinīgi novērtējuši ministrijas pārstāvji, rajona bērnu tiesību speciāliste Jaunsvirlaukas pagasttiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka “Ziņām” atzīst, ka problēmas šīs alternatīvās aprūpes formas ieviešanā pastāv. “Ieguldīts milzīgs darbs, taču vēl pāragri runāt par nopietniem rezultātiem. No ekonomiskā viedokļa jautājums par audžuģimeņu atalgojumu ir sakārtots, ir skaidrība likumdošanā. Tomēr manāmas bažas no to pašvaldību puses, kurām ir bēdīga pieredze ar aizbildnības piešķiršanu, par iespēju kļūdīties audžuģimenes izvēlē. Šaubās arī cilvēki, kas varētu un vēlētos kļūt par audžuvecākiem, jo baidās no bērna bioloģisko vecāku iespējamās agresivitātes, no formalitātēm, kas saistītas ar audžuvecāku statusa piešķiršanu, no obligātās apmācības un citām organizatoriskām lietām. Tomēr jāsaprot, ka bez tā visa iztikt nevar. Piekrītu konferencē izteiktajam ministrijas pārstāvju viedoklim par nopietnas audžuģimeņu atlases nepieciešamību un par šo ģimeņu profesionālu sagatavošanu,” norāda O.Rudaka.
BĢLM izstrādājusi īpašu jauno audžuģimeņu apmācības programmu. Tuvākajā laikā pirmās ģimenes, kas izteikušas vēlēšanos kļūt par audžuģimenēm, tiks apmācītas arī Jelgavā.
