Zinātniski praktiskajā konferencē «Ainava 2000» spilgti tika atspoguļotas tās aktualitātes, kas saistītas ar pilsētvides un lauku ainaviskās telpas pārmaiņām pēdējo desmit gadu laikā.
Zinātniski praktiskajā konferencē «Ainava 2000» spilgti tika atspoguļotas tās aktualitātes, kas saistītas ar pilsētvides un lauku ainaviskās telpas pārmaiņām pēdējo desmit gadu laikā.
Spilgts negatīvo pārvērtību piemērs ir Gaujas Nacionālais parks, kur īpašnieki, atgūstot tiesības uz zemi, radījuši izmaiņas ainaviskajā vidē.
– Arhitekti var tikai fiksēt un ieteikt vēlamo, bet viņu spēkos nav mainīt notikušo. Tāpat kā citur, arī Gaujas Nacionālajā parkā vērojama naudas vara – zemes īpašnieki rīkojas pēc saviem uzskatiem, nevis pielāgojoties ainaviskajai videi, – stāsta arhitektūras zinātņu doktore arhitekte Aija Ziemeļniece.
Gaujas Nacionālā parka vecākais inspektors arhitektūras un būvniecības jautājumos Jānis Krūmiņš uzskata, ka vislielākās konfliktsituācijas izraisījusi sasteigta un nepārdomāta zemes reforma. Viņš arī bilda, ka par to atbildība būtu jāuzņemas Vides un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Saeimai.
– Jauno zemes īpašnieku patvaļa, veidojot apbūvi pēc savas izpratnes, degradē parka ainavu vizuāli izteiksmīgākajos un gleznainākajos skatpunktos, – secināja J.Krūmiņš.
Konferencē par pieredzi, studējot Norvēģijas Lauksaimniecības universitātē ainavu arhitektūru, stāstīja Gints Stašāns. Viņš gan atzina, ka studiju programmas LLU un Norvēģijā ir ļoti līdzīgas. Savukārt arhitekte Māra Urtāne klātesošos iepazīstināja ar modernisma tendencēm, kas ienāk Eiropas pilsētvidē un lauku ainavā. Tika rādīti spilgti piemēri par kapsētu, lielo rātslaukumu un citu vietu modernizāciju. Aija Ziemeļniece atzina, ka Latvijā pagaidām par tādām lietām gan var tikai sapņot, jo tam vajadzīgi milzīgi līdzekļi.
