Uzvaras ielas 5. namā siltināšanas darbi pašlaik būtu jau pusē un jauno apkures sezonu ēka sagaidītu siltā kažokā, jauniem logiem un jumtu. Tomēr vienas iedzīvotājas nostāšanās pret visu māju ieceres negaidīti apstādinājusi – ēkas pārvaldniekam trešdien būs jāstājas tiesas priekšā un jāpierāda, ka gatavošanās renovācijai līdz šim notikusi saskaņā ar normatīviem. Tas ir pirmais gadījums valstī, kad opozīcijā nostājies dzīvokļa īpašnieks sastindzinājis nama siltināšanu.
Kā «Ziņas» rakstījušas, Uzvaras ielas 5. māja ar savu saimniecību veiksmīgi tiek galā paši, pateicoties apzinīgiem dzīvokļu īpašniekiem un veiksmīgai kooperatīva vadībai. Tā šefs Gatis Lillais bez citu palīdzības sagatavojis visu nepieciešamo dokumentāciju ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai. Savu svētību devuši vairums no 51 dzīvokļa īpašniekiem, bet pret siltināšanu nostājušies pieci. Ar nelielu aizķeršanos ieceri pēc būtības atbalstījusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas dod zaļo gaismu, lai mājai pusi no siltināšanas izmaksām segtu ERAF. Tomēr 25. maijā, kā plānots, pozitīvu atbildi no LIAA nesaņēma, jo ar sūdzību Ekonomikas ministrijā vērsās mājas iedzīvotāja Gundega Slaņķe ar vairākiem domubiedriem, kas arī nostājušies pret nama vairākumu. Viņa norādījusi, ka ceļš, kārtojot dokumentāciju, nav iets precīzi pēc normatīviem. Viņasprāt, pieļautas neprecizitātes dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanā. Ministrijas juristi gan noraidīja protestu, skaidrojot, ka sapulce sasaukta atbilstoši normatīviem un siltināšanai piekritis vairums dzīvokļu īpašnieku. Ministrija nesaskatīja arī neatbilstības LIAA darbā, izvērtējot atbalsta saņemšanas pieteikumu. Tomēr G.Slaņķe nav rimusies un ministrijas noraidījumu apstrīdējusi tiesā. Administratīvās tiesas sēde plānota trešdien. Tajā jau iesniegts 39 dzīvokļu īpašnieku parakstīts dokuments, ar kuru vēlreiz apliecināta vēlme siltināt māju. «Būtu vēl vairāk parakstu, bet vienā vakarā nevarēja savākt,» stāsta G.Lillais. Uzzinājusi par tiesvedību, ar siltināšanas sākšanu nogaidīt rosinājusi arī banka, kas apņēmusies sniegt līdz 100 tūkstošu latu kredītu. Neziņā ir atrastais būvnieks, kam jābeidz darbi Vaivaros un kas uzreiz būtu gatavs strādnieku brigādi ar visām sastatnēm pārcelt uz Jelgavu.«Viņa tā arī pateica – doma par siltināšanu nav slikta, bet man tas Gatis kaut kā nepatīk,» stāsta kooperatīva vadītājs G.Lillais. Viņš ir pārliecināts, ka personīgas nepatikas dēļ G.Slaņķe «visu māju pametusi zem tanka», jo būvniecības izmaksas aug, turklāt biedē rudens, jo siltināšana ilgs vismaz trīs mēnešus. Pašlaik rēķini rāda, ka saistības par siltināšanu būtu no 600 latiem vienistabas dzīvoklim līdz 1100 latiem divistabu mitekļa saimniekam.Brīdī, kad pie mājas ar projekta atbalstītājiem runājās «Ziņas», tā pretiniece G.Slaņķe no dzīvokļa iznākt nevarēja. Telefoniski viņa sacīja, ka radušās šaubas, vai kooperatīva vadītājs norēķinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Pa ausu galam G.Slaņķe dzirdējusi, ka kooperatīvs par apkuri saņemto naudu nav pārskaitījis uzņēmumam «Fortum Jelgava». «Ja cilvēki izsaimnieko to naudu, kas uzticēta «Fortum Jelgava», tad izsaimniekos arī simts tūkstošus,» viņa nosaka. Pārvaldnieks G.Lillais viņas teiktajam pretī rāda dokumentus, sakot, ka ar finansēm viss kārtībā. Pavasarī un arī tagad nelieli kavējumi ar maksājumiem gan esot, pašlaik ap 300 latu vēl nav nomaksāti par apkuri. Ar pārējiem piegādātājiem, tostarp «Jelgavas Ūdeni» un atkritumu izvedēju, norēķini veikti akurāti. G.Lillais atzīst – četri dzīvokļi gan iekrājuši parādus no 300 līdz 850 latiem katrs. «Ja tos nomaksātu, kooperatīva kontā būtu pat tūkstoš latu pārpalikums,» viņš uzsver. Citi mājas iedzīvotāji nešaubās par kooperatīva vadības godīgumu. Viņi arī norāda, ka līdz pat pavasarim G.Slaņķe bijusi kooperatīva revīzijas komisijā, bet nekad nav izteikusi iebildes par finanšu izlietojumu.
