Piektdien Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta gadskārtējā Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas izstāde, vienlaikus atzīmējot apvienības trīsdesmit gadu jubileju.
Piektdien Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta gadskārtējā Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas izstāde, vienlaikus atzīmējot apvienības trīsdesmit gadu jubileju.
Kā jau ierasts, vērienīgās ekspozīcijās interesenti var baudīt žanriski un tematiski daudzveidīgu mākslu. Pārskata izstādēs taču allaž cenšas piedalīties vairums organizācijas biedru, protams, piedāvājot savus labākos darbus. Tā nu arī šoreiz cits citam līdzās katrs savā vietā un savu reizi acis priecē gan no muzeja krātuvēm, gan no mākslinieku privātkolekcijām nākušie akvareļi, darbi eļļas tehnikā, grafika, skulptūras, keramika, kokgriezumi, oriģināli formas risinājumi dizaina, gobelēna, tērpu modelēšanas un pat vitrāžas veidā.
Izstādē skatāmi gan mākslinieku, kas vairs nav Jelgavas organizācijas biedri, gan aizsaulē aizgājušo meistaru darbi. Viņu vidū– arī organizācijas pirmais priekšsēdētājs Guntis Strupulis ar savu monumentāli alegorisko gleznojumu «Pamestā pasaule».
Tomēr izstādes pirmiespaids ir akvareļi jeb bohēmiski erotiskais Ulda Rogas cikls «Nakts dzīve» un Visvalža Garokalna skarbi lakoniskā krāsu valoda akvareļos «Tēva piemiņai. Bermontiāde» un «Jūras variācijas» tam pretstatā. Eksponātu klāstā grūti nepamanīt koktēlnieka Krišjāņa Kugras amizantos tipāžus. Apjomā nelieli krāsu un formu gūzmā savu vietu ieņem trīs Lolitas Zikmanes darbi naivisma manierē, kā arī Mārītes Djančenko, Kristīnes Djančenko, Sarmītes Zuteres, Aleksandra Djančenko un Georga Svikuļa keramika. Grafiski veiksmīgākie šķiet Jura Zēberga akti. Iespējams, dažiem izstādes apmeklētājiem pārsteigumu sagādās «agrīnās» Aijas Zariņas tidemaniskā kompozīcija «Svētki Jelgavā». Tuvu un tālu pazīstama viņas abstraktās māksla, arī scenogrāfijas un instalācijas laukā Aija Zariņa ilgus gadus darbojusies Jelgavas organizācijā. Ievērības cienīgo abstraktās mākslas liecību izstādē netrūkst (tie galvenokārt ir jauno mākslinieku darbi), tomēr par jelgavnieku meistarību faktūras risinājumā, ekspresīvi kolorītas, bet gaumīgas krāsu paletes atklāsmē vairāk liecina Kalvja Zutera kompozīcija «Nu», Silvijas Meškones «Mākslinieku grupas portrets» un, protams, vecmeistaru ainavu klāsts.
Trīsdesmit gadu retrospektīvā skatījumā Ģ.Eliasa muzejā skatāmais veido kopainu par Jelgavas novada mākslas jauno un arī pietiekami nobriedušo raudzi.
Paralēli muzejā apskatāmajam organizācijas jubileja tiek atzīmēta arī ar ekspozīciju kultūras namā, kur apskatei izlikta Jura Kāļa plakātu kolekcija. Liela daļa no darbiem savulaik bagātinājusi organizācijas pirmās un otrās desmitgades jubileju ekspozīcijas.
Nu jau astoņus gadus Jelgavas mākslinieku organizācijas vadītājs ir keramiķis Georgs Svikulis, kurš izstādē sevi piesaka ar metaforisku veltījumu nākamajai tūkstošgadei – koši izkrāsotiem māla gaiļiem krātiņos. Taču ne mazāk interesantas šķiet meistara atziņas, kā gadu gaitā mainījušies viņa vadītās «cunftes» likumi un paražas.
– Nāk jaunie, jauna izpratne, tehnoloģijas, gleznošanas maniere, stilistika, taču Jelgavas organizācijas vērtība ir tā, ka šī māksla neiekļaujas galvaspilsētā valdošajos priekšstatos. Organizācija savā sniegumā ir ļoti stabila. Patlaban mūsu māksla no akadēmiskām vērtībām pāriet pie dažādām «dullībām». Es neteikšu, ka jelgavniekiem to trūktu, bet tās ir pieņemamas plašākai publikai, – atzīst organizācijas vadītājs, piebilstot, ka Jelgavas organizācijas mākslinieku darbi bagātīgi pārstāvēti pat ārvalstu kolekcijās.
Ja jelgavnieku aktivitātes aprobežotos ar retrospektīvas izstādes rīkošanu reizi gadā, pēc tam māksliniekiem vientuļi čubinoties savos gaņģos, diez vai viņu brālība atzīmētu tik solīdu jubileju. Tuvojas taču Mākslas dienas, kurās Jelgavas mākslinieku gara lidojums arvien licis par sevi manīt. Pagājušogad jelgavnieku darbi izstādīti arī Šauļos un Pērnavā – pilsētās, ar kurām veidojušies kontakti gadu desmitu garumā. Tagad esot pārdrošs nodoms veidot Pērnavas, Šauļu, Jelgavas un Novgorodas mākslinieku kopīgu izstādi senkrievu mākslas citadelē Novgorodā. Vai bieži šādos gadījumos jāiedomājas par varasvīru stiprajiem pleciem? Georgs Svikulis vēlamo un tagadējo atbalstu rezumē dziļdomīgi:
– Vērtīgākais pašvaldības atbalsts ir neiejaukšanās mūsu dzīvē.
