Elejas vidusskola ir viena no retajām lauku skolām, kurās ar katru gadu palielinās skolēnu skaits. Šogad skolā mācās 596 bērni divās plūsmās – krievu un latviešu.
Elejas vidusskola ir viena no retajām lauku skolām, kurās ar katru gadu palielinās skolēnu skaits. Šogad skolā mācās 596 bērni divās plūsmās – krievu un latviešu. Stabilais audzēkņu skaits ļauj domāt, ka nākotnē šeit varētu izveidoties nopietns izglītības centrs, kas sniegtu palīdzību apkārtējo pagastu skolām.
Jau pašlaik vidusskola iemantojusi lielu uzticību citos pagastos: Elejā izglītojas ap 200 audzēkņu no Sesavas un Vilces. Direktore Sarmīte Balode teic, ka daudzi vecāki bērnus uz šo skolu ved tāpēc, ka, viņuprāt, tā ir labākā, citi savus bērnus laiž mācīties Elejā tāpēc, ka paši reiz tur izglītojušies. Arī direktore pati savulaik ir absolvējusi šo skolu un – atgriezusies. S.Balode stāsta, ka skolā strādā vairāki pasniedzēji no tiem laikiem, kad viņa pati vēl te mācījusies. Bet tas noteikti netraucējot, drīzāk gan palīdzot.
Tehniskais nodrošinājums Elejas vidusskolai ir labāks nekā citām pagastu skolām: izremontēta jauna datorklase, kuru šogad vēl plānots papildināt ar jauniem datoriem, pirms gada kapitāli izremontēta sporta zāle, iegādāts arī jauns inventārs, pateicoties pašvaldības sporta spēlēm, sakārtots sporta laukums, veikts arī skolas kosmētiskais remonts.
Sarmīte Balode uzskata, ka bāze ir pietiekami stipra nopietna izglītības centra attīstībai. Un labām stabilas izglītības iegūšanas iespējām jābūt ne tikai Rīgas skolās, bet arī laukos.
– Ne jau visi vecāki var atļauties savu bērnu sūtīt pilsētas labākajās skolās. Viņiem ir jādod iespēja mācīties arī šeit, Elejā, – tā – direktore.
Un par pagastā iegūtās izglītības kvalitāti pārliecinoši runā dati: gandrīz visi Elejas devītās un divpadsmitās klases absolventi mācības turpina arī tālāk. Direktore domā, ka nu jau pamazām ikviens apzinās izglītības nepieciešamību un visiem spēkiem cenšas iegūt to labāko.
Elejā priekšrocība ir tā, ka skola saņem līdzekļus atbilstoši bērnu skaitam – jo vairāk bērnu, jo vairāk naudas. Tas ļauj straujāk pilnveidoties.
Arī kadru problēmas pagastā nav tik lielas kā citviet. Tur divu gadu laikā ir nostabilizējusies attiecība starp gados vecākiem un jaunajiem skolotājiem. Vidusskolā strādāt atgriezušies vairāki kādreizējie absolventi. Vienīgi katastrofāli trūkst vēstures pasniedzēja. Arī pensiju likuma grozījumi skolu skar tikai minimāli: nopietnākais zaudējums būtu vācu valodas skolotāja, kurai aizvietotāju būtu grūti atrast.
Taču pārējās problēmas nav tik nozīmīgas un nākotnes plāni ir patiesi lieli.
