Pirms sēžamies pie kopējā galda, paklusēsim. Iedegsim sveces tiem, kas aizgājuši no mūsu pulka.
Pirms sēžamies pie kopējā galda, paklusēsim. Iedegsim sveces tiem, kas aizgājuši no mūsu pulka. Pieminēsim nupat zemei atdoto Ellu Būmani un arī visus pārējos mūsu biedrus. Tāpat pieminēsim mūsu šausmu ceļa gājējus, kuriem nebija lemts atgriezties. Viņu kopējā vaina – viņi mīlēja savu Dzimteni Latviju un nevēlējās liekties. Pieminēsim viņus un aicināsim nelaikā aizsauktās dvēseles sēst mums līdzās un kopīgi nodziedāt Ziemassvētku dziesmu. Tas nekas, ka mūsu balsis vairs neskan tik tīri.
Ir sadegtas sveces zaļajos egles zaros, bijis klusuma mirklis, un visā pasaulē skan «Klusa nakts, svēta nakts», tik latviešu tautai tā ne vienmēr tāda bijusi. Nāk prātā Pirmais pasaules karš, kad tieši Ziemassvētku dienās bija jāizcīna visasiņainākās kaujas, kad nodevības dēļ zaudēts tūkstošiem jaunu dzīvību, kas gāja cirst ceļu uz brīvību.
Ieturēsim kopējo maltīti, kas ar Dieva palīdzību sarūpēta. Pateiksim paldies visiem tiem, kas deva mums iespēju tajā piedalīties, un lai mums, represētajiem, būtu vienmēr kopības izjūta, lai justu blakām atbalstošu plecu un uzmundrinošu vārdu. Paldies! Lai pirmā lāse kautajiem, zudušajiem, nomocītajiem, mūsu mīļajiem latviešiem.
