Jelgavas pašvaldībā noraidīts politiski represēto biedrības “Staburadze” dalībnieku priekšlikums iekļaut atzīmi par 1949. gada 25. marta masu deportāciju Latvijas simtgadei veltītajā vides objektā, kur tiks minēti simt svarīgākie notikumi Jelgavas vēsturē laika posmā no 1918. līdz 2018. gadam.
Jelgavas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga skaidro, ka, gatavojoties projekta “Laika rats 100” īstenošanai, pērn maijā pašvaldība aicināja iedzīvotājus līdz janvārim iesūtīt priekšlikumus par pilsētai nozīmīgiem notikumiem. “Sagatavotie teksti jelgavnieku izvērtēšanai tika nodoti šī gada janvārī ar atkārtotu aicinājumu pilsētniekiem ieteikt precizējumus sagatavotajā materiālā. Jaunus priekšlikumus izvērtēt vairs nav iespējams, jo vides objektam “Laika rats 100” gravēšanas darbi jau ir paveikti un pašlaik notiek tā uzstādīšana,” informē E.Veinberga.
“Staburadzes” priekšlikums, ko bija parakstījuši 23 25. martā rīkotā piemiņas pasākuma dalībnieki, tika iesniegts pirms apmēram divām nedēļām – 26. martā.
Jelgavas muzeja speciālisti vērš uzmanību, ka 1941. gada izsūtīšana vistiešākajā veidā skāra pilsētniekus – inteliģenci, Latvijas valsts sabiedriskos un politiskos darbiniekus un citus. 1949. gada izsūtīšanas pilsētniekus skāra mazāk, vairāk Jelgavas apkārtnes iedzīvotājus, jo mērķis bija kolektivizācijas nodrošināšana laukos. Padomju režīma 1941. un 1949. gada represiju upuriem Svētbirzē ir izveidota īpaša piemiņas vieta, savukārt 1945. gada 5. februāra notikumu atcerei ir piemiņas vieta pie kultūras nama “Rota””, teikts no pašvaldības saņemtajā vēstulē.
Politiski represēto biedrības “Staburadze” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks teic, ka viņam piezvanījis pilsētas mērs Andris Rāviņš un paskaidrojis, ka priekšlikums nācis par vēlu. “Informāciju par to, ka no iedzīvotājiem tiek gaidīti iesniegumi vides objektam “Laika rats”, jāatzīst, bijām palaiduši garām. Turpmāk pilsētā notiekošajam jāseko uzmanīgāk,” spriež V.Upenieks. “Jāredz, kā “Laika rats” izskatīsies, un varbūt atrodam līdzekļus, lai plāksni par 1949. gada 25. martu var pielikt klāt,” domā “Staburadzes” pārstāvis. No vēstures avotiem un notikumu aculiecinieku atmiņām zināms, ka 1949. gada 25. martā no Jelgavas stacijas uz Krieviju izvesti vairāki tūkstoši apkārtnes lauku iedzīvotāju. Savukārt par 1945. gada 5. februāri, kuru kā masveida deportāciju dienu arī katru gadu tikai Jelgavā atzīmē “staburadzieši”, bet citviet Latvijā ne, vēsturnieks Aigars Stilllers stāsta, ka ir dokumentālas aplēses, ka tolaik no Latvijas izvesti četri tūkstoši cilvēku, ko bez tiesas apsūdzēja sadarbībā ar nacistu okupācijas varu, taču ar to saistītie dokumenti nav pietiekami izpētīti.
“Staburadziete” Laura Zeime teic, ka komunistiskā režīma noziegumus pārdzīvojušie šā vai tā, kamēr vien dzīvos, tos pieminēs.
