Vairāki sliežu ceļu pārmiju atjaunošanas, vilcienu kustības vadības sistēmu modernizācijas ES Kohēzijas fonda atbalstītie daudzmiljonu projekti, ko beidzamajā laikā īstenojusi vai vēl turpina īstenot valsts akciju sabiedrība «Latvijas dzelzceļš», skar pēc Rīgas un Daugavpils trešo lielāko dzelzceļa mezglu Latvijā – Jelgavu.
Naktīs, kad dzelzceļa kravu kustība ir intensīvāka, ziemā tālu var dzirdēt vilcienus, kas šķērso Jelgavu caur tās ģeogrāfisko centru. Ar Austrumu – Rietumu koridoru dzelzceļnieki saprot līnijas no Baltkrievijas (Indras stacija) un Krievijas robežas (Zilupes stacija), kas caur Daugavpili, Rēzekni un Jelgavu ved uz Ventspils, Rīgas un Liepājas ostām. Šajā kravu plūsmā liels ir naftas produktu un citu bīstamo kravu īpatsvars, kas jelgavniekiem jautājumus par kustības drošību dara īpaši svarīgus. Dežuranti ar sarkanajām cepurēm aiziet vēsturē «Latvijas dzelzceļa» attīstības direktors Māris Riekstiņš stāsta, ka šogad plānotā signalizācijas sistēmas modernizācija paredz pāreju no sešdesmitajos gados dzelzceļa ieviestās releju sistēmas uz mikroprocesoru sistēmu, kas mazinot tā sauktā cilvēciskā kļūdas faktora ietekmi dzelzceļa satiksmē. Nebūs vajadzīgi tik daudzi dežuranti Līvbērzes, Zālītes un arī Jelgavas stacijās, jo luksofori un pārmijas tiks darbināti no vienota centra Rīgā. Pārdesmit cilvēkiem dzelzceļā šogad būšot jāmaina darbs vai arī jāiet pensijā. M.Riekstiņš sociālu problēmu nesaskata. Turklāt pavisam bez dzelzceļniekiem stacijas nepalikšot, jo periodiski staciju atbildības zonās jāveic remontdarbi. Modernā kustības vadības sistēma arī saīsināšot laiku, ko autobraucēji pavada pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Pasažieri ies gar cisternāmPar pasažieru plūsmas līdzāspastāvēšanu bīstamo kravu plūsmai Jelgavas stacijā, kas vairākkārt akcentēta industriālā riska pētījumos saistībā ar mūsu pilsētu, M.Riekstiņš teic, ka, arī perspektīvā raugoties, nodalīt šīs plūsmas neesot iespējams. Jelgavas stacija gan pieskaitāma augstākajai kategorijai. Tai pienāktos arī augstie, cilvēkiem ar speciālam vajadzībām ērtie peroni. Ar pasažieriem saistīto jautājumu risināšanā dzelzceļnieki gaidot lielāku pretimnākšanu no pašvaldības, kā arī cerot uz ES atbalstu. Uzceļ veikalu un dzelzceļniekiem prasa tuneli Ik dienas vismaz vairāki simti gājēju no Jelgavas depo apkaimes pa dzelzceļa tiltu šķērso Lielupi un kreisajā krastā metrus piecdesmit no tilta arī piecus sliežu ceļus. Blakus stāv uzraksts, ka sliedes šajā vietā šķērsot aizliegts, periodiski pārkāpējus soda Pašvaldības policija, taču gājēju straume tiem izdevīgajā maršrutā nemazinās. M.Riekstiņš atzīst, ka dzelzceļnieki ar zināmām bažām uzlūko gājēju pārejas, jo tas nozīmē arī uzņemties atbildību par tām. Problēma esot jārisina kopā ar pašvaldības pilsētplānotājiem. Nesen Ogrē bezatbildīgi sanācis, ka lielveikals uzcelts tieši pretī skolai un bērnudārzam, bet pa vidu dzelzceļa sliedes. Pašvaldība vēlējusies, lai dzelzceļnieki izbūvē zem sliedēm gājēju tuneli, taču tas neesot viņu pienākums. ES Projekti Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridorā Sliežu ceļu atjaunošana. Kopējās izmaksas 70 miljoni latu, ES līdzfinansējums 32,5 miljoni latu. Īstenots no 2004. līdz 2010. gadam, atjaunotas sliedes 260 kilometru garumā. Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija. Kopējās izmaksas 65,4 miljoni latu, ES līdzfinansējums 47,5 miljoni latu. Tiek pabeigts 2011. gadā. Ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija. Kopējās izmaksas 10,7 miljoni latu, ES līdzfinansējums 7,9 miljoni latu.
