Zemgales apgabaltiesai šonedēļ neizdevās pēc būtības turpināt tiesu, kurā jānoskaidro, vai sešas daudzdzīvokļu mājas un zeme nododama to iedzīvotāju rīcībā vai tomēr pieder SIA «Vedgas» īpašniecei Guntai Šperai, kas ēkas un zemi ieguvusi apšaubāmā veidā un gadiem no staļģeniekiem iekasējusi īres un apsaimniekošanas maksu. G.Šperas pēkšņo saslimšanu tiesnese uzskatīja par neattaisnotu sēdes kavējumu, taču lietas skatīšanu izjauca viņas draudzenes prasība iekļaut viņu tiesvedībā kā trešo personu.
Vairākas reizes atliktā tiesas sēde, kurā Zemgales apgabaltiesas tiesnesei Regīnai Knabei jāspriež, vai apmierināt SIA «Vedgas» prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz sešām Staļģenes daudzdzīvokļu mājām, arī šajā otrdienā sākās ar pašas prasītājas firmas īpašnieces G.Šperas lūgumu atcelt lietas izskatīšanu. Saslimst dienu pirms tiesasViņa gan uz tiesu nebija ieradusies un pa faksu sūtītā paskaidrojumā raksta, ka tikusi pie darba nespējas lapas. Tā aizsākta dienu pirms tiesas sēdes, un vairāk nekā desmit uz sēdi atnākušie aktīvākie staļģenieki, kam draud palikšana bez mājām, «Ziņām» apgalvoja, ka G.Špera vēl iepriekšējās dienas vakarā jautri čalojam redzēta māju pagalmā. Jelgavas novada pašvaldības jurists Aldis Jēgeris, kas tiesā pārstāv iedzīvotāju intereses, atgādināja, ka līdzīgi G.Špera rīkojusies arī iepriekšējā sēdē janvārī. Tiesnese R.Knabe, uzklausījusi lietā iesaistīto pušu viedokļus, lēma, ka tiesu var turpināt arī bez SIA «Vedgas» īpašnieces klātbūtnes. Nepamatotā sēdes kavējuma iemesls ir fakts, ka juridiskas personas uz tiesas sēdi var deleģēt citu pārstāvi. G.Špera tā nebija rīkojusies. Domā prasīt Senāta palīdzībuTomēr lietas skatīšana iebuksēja, jo tiesā ar iesniegumu vērsusies kādas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īrniece Sintija Kota-Siliņa. Viņa lūdza sevi lietā iekļaut kā trešo personu, jo gadījumā, ja tiesa lemtu, ka mājas atzīstamas par valsts mantu, viņas intereses būtu apdraudētas. Ja nolemtu viņu iekļaut kā trešo personu, lietas skatīšana bezgalīgi ievilktos, teica novada juristi, jo tad uz to varētu pretendēt ikviens no 108 dzīvokļu iemītniekiem. Turklāt novada pašvaldības juristi jau pārstāv iedzīvotāju intereses. Tiesnese R.Knabe noraidīja S.Kotas-Siliņas lūgumu, taču to desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Savukārt šajā laikā pamatlietas skatīšana jāpārtrauc. Staļģenieki pēc sēdes «Ziņām» sacīja, ka S.Kota-Siliņa ir tuva G.Šperas draudzene, tāpēc pieļauj, ka viņas mēģinājumi iesaistīties lietā arī ir centieni vilcināt tiesvedības gaitu.Tam piekrīt arī otrs novada jurists Dzintars Lagzdiņš, kurš G.Šperas rīcībai nākotnē piedēvē bezprecedenta gadījuma raksturu – katrā nākamajā tiesas sēdē viņa var uzaicināt kādu mājas iedzīvotāju, lai tas prasa iekļaut sevi kā trešo personu. «Pat, ja atrastu tikai piecus cilvēkus, tiesvedība ilgs jau divarpus gadu!» jurists spriež, ka G.Šperas neizprotamā taktika varētu piespiest vērsties Augstākās tiesas Senātā, prasot risinājumu. «Lietas vilcināšana tikai liecina, ka viņas pozīcijas nav stipras un īpašumtiesības ir baltiem diegiem šūtas,» vērtē Dz.Lagzdiņš. Draudot ar atstāšanu bez mājām Turklāt iedzīvotāji vai katru trešo dienu juristiem ziņo par aizvien jauniem draudiem un mājieniem, ka tie, kas pretojas, palikšot bez dzīvokļiem. Ar G.Šperu «Ziņām» sazināties neizdevās, jo uz telefona zvaniem viņa neatbildēja.Nākamā tiesas sēde šajā lietā notiks 28. martā. Tajā pašā dienā skatīs otru prasību, kurā novads nostājies pret SIA «Vedgas» un lūdz tiesu atzīt, ka zeme zem ēkām, ko apšaubāmā veidā it kā ieguvusi firma, atkal ir valsts manta. Privatizācijas aģentūra lūgusi abas lietas apvienot vienā, kas pēc būtības būtu loģiski, piebilst novada jurists.
