“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Eiropas Parlamenta deputāts un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs savā “Facebook” profilā ierakstījis, ka pat Staļina režīms neesot iznīcinājis tik daudz Latvijas tautas, cik pašreizējās varas pārstāvji.
“Pat Staļina režīms nav iznīcinājis tik daudz Latvijas tautas, cik mūsu gādīgie, gudrie un drosmīgie varas pārstāvji,” teikts ierakstā. Kā izteikuma autors norādīts bijušais Rīgas domes deputāts Imants Keišs, kas pēc izslēgšanas no Jaunās konservatīvās partijas rindām kļuva par “Saskaņas” atbalstītāju un tika iekļauts arī tās sarakstā gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām. Šis pats teksts kopā ar plašāku izklāstu dienu iepriekš publicēts “Saskaņas” kontā, un Ušakovs ar to dalījies.
Keišs “Re:Check” sacīja, ka varētu būt šādi izteicies, lai gan nezinot, no kurienes tieši šāds teksts ņemts. Keišs, kurš ir Daudzbērnu ģimeņu biedrības vadītājs, skaidroja, ka to liecinot statistika – dzimstības samazināšanās, daudzie uz ārzemēm “izraidītie” cilvēki, mazie bērnu pabalsti.
EP deputāts Ušakovs savu “Facebook” ierakstu nevēlējās skaidrot. Norādījis, ka ir tikai pārpublicējis citātu, viņš telefonsarunu pārtrauca.
Pilnīgi bezjēdzīgs, abstrakts, manipulatīvs salīdzinājums, kuram nav nekādas loģikas un kas nepiedien Eiropas Parlamenta deputāta līmenim, saka vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Viņš norāda uz dažiem faktiem. Pirmkārt, Otrajā pasaules karā Latvija pazaudēja aptuveni ceturto daļu iedzīvotāju. Otrkārt, lai arī daļa iedzīvotāju ir emigrējuši no Latvijas pēc tās neatkarības atgūšanas, tā bija brīva viņu izvēle, lai mainītu dzīvi, līdz ar to nesalīdzināma ar padomju režīmu un represijām. “Ja nebūtu 50 okupācijas gadu, cilvēkiem arī nebūtu jādodas prom,” norāda Krūmiņš un jautā, cik cilvēku būtu palikuši Latvijā, ja drīkstētu izbraukt no Padomju Savienības.
Ekonomiskās sekas nekādā ziņā nav salīdzināmas ar totalitārā režīma represijām un salīdzinājums ir tik absurds, ka nav pat atspēkojams, saka vēsturniece un totalitārisma pētniece Daina Bleiere. Viņa šādā apgalvojumā saskata arī vēlmi parādīt, ka neatkarīgajā Latvijā dzīve kļūst arvien sliktāka, lai gan patiesībā ekonomiskie rādītāji visu laiku uzlabojas un šo laiku nav iespējams salīdzināt ar nabadzību, kādā cilvēki dzīvoja pēc kara. Taču auditorijai, ar kuru Ušakovs, visticamāk, rēķinās, ieraksts ir saprotams, saka vēsturniece. “Krievijā daudzās aprindās ir ļoti populārs viedoklis, ka Staļins bija ļoti efektīvs menedžeris, ka padarīja Padomju Savienību par lielvaru, uzvarēja Otrajā pasaules karā un ka Staļina laikos viss zēla un plauka. Pretēji faktiem šādi uzskati ir ļoti populāri.”
Nacionālā enciklopēdija vēsta, ka pēc 1940. gadā notikušās Latvijas iekļaušanas Padomju Savienībā divu gadu laikā vien tika evakuēti, izsūtīti vai nošauti vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 1944. gadā padomju okupācijas laikā no Latvijas atdalīja un Krievijai pievienoja Abrenes apriņķa teritoriju ar vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju. Otrā pasaules kara beigās no padomju režīma un represijām bēga ap 170–180 tūkstoši iedzīvotāju. 1949. gadā no Latvijas uz attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku. Informācija par Staļina režīma upuru skaitu un citi vēstures fakti pieejami arī citās interneta vietnēs.
Jānorāda, ka šī nav pirmā reize, kad Ušakovs sociālo tīklu ierakstos sagroza vēsturi. Šā gada 4. maijā viņš savus “Facebook” sekotājus sveica “Latvijas dzimšanas dienā”, ignorējot faktu, ka neatkarīgā Latvijas valsts tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī, bet 1990. gada 4. maijā pēc 50 gadu okupācijas tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
