Nedēļas nogalē daudzviet pasaulē tika atzīmētas Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad starp 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā nosaukta arī Zaļenieku evaņģēliski luteriskā baznīca.
Nedēļas nogalē daudzviet pasaulē tika atzīmētas Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad starp 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā nosaukta arī Zaļenieku evaņģēliski luteriskā baznīca.
Zaļenieku evaņģēliski luteriskajai baznīcai šī bija otrā iespēja būt vienam no labākajiem un atzītākajiem objektiem Latvijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vērtējumā. Pirmo reizi kultūras mantojuma dienu karogs pie Zaļenieku dievnama plīvoja 1999. gadā, un pagājušajā sestdienā tas atkal tika svinīgi pacelts. Šogad objekts sarakstā iekļuvis, izvērtējot īpašnieka (Zaļās draudzes) ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, kopšanā, kā arī nodrošinot objekta pieejamību sabiedrībai.
Zaļenieku baznīca celta 1571. gadā kā koka lūgšanas nams, vēlāk tā sagrauta un no jauna uzcelta 1828. gadā. 1872. gadā dievnamam piebūvēja sakristeju, torni, tad baznīca tika iesvētīta. Līdz pat šodienai baznīcā darbojusies vietējā draudze, kas kopusi un sargājusi dievnamu.
Kultūras mantojuma dienās baznīca bija īpaši saposta, tās dārzu rotāja vietējo mākslinieku Druvja un Ingas Cirīšu darbi, interesenti varēja piedalīties dievnama iekšienes izdaiļošanā. No Austrālijas atbraukušais latvietis Vitauts Meņģelsons “Ziņām” neslēpa savu prieku par baznīcas māksliniecisko noformējumu, viņaprāt, nekādas pasaules bagātības nespēj atspēkot to skaistumu, kāds ir pašu cilvēku veidots no dabas materiāliem un rudens ziediem.
Kultūras mantojuma dienās vienmēr pieminēts arī Stērstu Andrejs – jaunlatvietis un valodnieks, kas sarakstījis pirmo latviešu gramatiku un mūža nogali pavadījis Zaļeniekos, kur arī apglabāts. Vairāk nekā 30 gadu Stērstu Andreja gramatika kalpojusi par mācību līdzekli skolās. Vēl šodien lietojam tādus viņa ieviestus vārdus kā “rakstisks”, “mutisks”, “gūsteknis”, “dzimtsarakstu nodaļa”, “aizmugure” un citus. Rainis kādā vēstulē Elzai Stērstei rakstījis, ka dziļi ciena viņas tēvu kā valodnieku un juristu. Nākamgad apritēs 40 gadu, kopš Zaļenieku kapos pie baznīcas Stērstu Andrejam atklāts piemiņas akmens. Pie tā par viņa mūžu un radošo gājumu stāstīja Zaļenieku pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Elizabete Leite, pārdomās dalījās Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis un ilggadējā Zaļenieku skolotāja Liliana Štauere.
Pie savu senču atdusas vietas klāt bija arī rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure – Stērstu Andreja mazmazmeita. Viņas līdzpaņemtā dāvana – pašas sarakstīta grāmata “Marselīne”, kas ir stāsts par vairākām Stērstu dzimtas paaudzēm, kā galveno personu izvēloties savu vecmāmiņu, dzejnieka Edvarta Virzas dzīvesbiedri, dzejnieci un tulkotāju Elzu Stērsti. Grāmatas atvēršanas svētki un autores atmiņas stāstījumi daudziem klausītājiem bija jaunatklājums, uzzinot atkal ko jaunu par Stērstu Andreja ģimenes pavadītajām vasarām Zaļeniekos.
