Velta Zandersone ir dzimusi laukos, un, kaut arī tagad ir pilsētniece, viņas lielā mīlestība ir zeme.
Velta Zandersone ir dzimusi laukos, un, kaut arī tagad ir pilsētniece, viņas lielā mīlestība ir zeme. Savā 600 kvadrātmetru lielajā dārziņā jau piecpadsmit gadu viņa pratusi iegūt tik bagātīgas ražas, ka pietiek ne tikai pašu ģimenei, bet iznāk arī kaimiņiem, draugiem un pat svešiem ļaudīm, kam palīdzība vajadzīga. Viņa ir dāvinājusi kartupeļus, burkānus, bietes un puķes, kurām dārziņā atvēlēta trešdaļa no platības. Veltas kundzei aug viss, kas zemē iebakstīts. Kaimiņi smejoties, ka, viņas dēstīts, augtu pat sētas miets.
Jau no sākta gala Veltas kundzei paticis audzēt arī augus, kas pie mums nav tik plaši pazīstami un iecienīti. Šogad viņas dārzā izaudzis metru un 54 centimetrus garš lagenārija auglis. Lagenārijam piemīt laba īpašība – tam var nogriezt gabaliņu, kad vien iegribas, un tas turpina augt. Tas esot viens no senākajiem kultūraugiem ķirbju dzimtā. Savvaļā tas vairs neesot atrodams, bet audzēts tiekot visos pasaules kontinentos. No izkaltušu lagenāriju augļiem varot gatavot kolbas, pudeles, karafes, mūzikas instrumentus un rotaļlietas. Veltas kundzes vājība esot arī garšaugu audzēšana. Šogad viņas dārziņā izaugušas 12 šķirnes dažādu garšaugu. Veltas kundze stāsta, ka esot izmēģinājusi kādas 100 tomātu šķirnes, audzētas arī dažādas gurķu, burkānu un pupiņu šķirnes. Dažkārt dārziņā bijuši 49 veidu salāti. Savai ģimenei viņa galdā ceļ artišokus un fizāļus, kas atgādina zaļus tomātus un ir ļoti veselīgi.
Pēc specialitātes Zandersones kundze ir grāmatvede, bet dzīvē tā pagriezies, ka tagad viņa ir veikala «Kurzemes sēklas» vadītāja un pārdevēja. Veltas kundze stāsta, ka tirgošanās ar sēklām sākusies pavisam nejauši un tas acīmredzot noticis ar Dieva ziņu. Sācies ar to, ka tehniskā licejā esošās Bībeles skolas darbinieki lūguši viņu patirgot no ārzemēm atsūtītās sēklas. Šo lūgumu viņa esot uzņēmusi ar bažām, bet nolēmusi pamēģināt. Un tā devusies uz poliklīniku lūgt atļauju tirgoties ar sēklām. Sākumā paņēmusi tikai nedaudzas paciņas, bet tās viens un divi pārdevusi. Otrā dienā jau ņēmusi vairāk. Darbs gājis no rokas. Sēklas piegādātas lielos konteineros, tās bijis jāsašķiro un jāiztulko šķirņu nosaukumi. Vakarus Veltas kundze pavadījusi, šķirojot sēklas, un, kad vīrs aizgājis gulēt, ķērusies pie tulkošanas. Tā atsvaidzinājusi angļu valodas zināšanas un guvusi labas zināšanas par sēklām. Kad Bībeles skolas darbinieki aizbraukuši, viņa palikusi bez darba. Darbu atrast neesot bijis iespējams, jo visur, tikko uzzināts viņas vecums, teikts «paldies».
Viņa braukusi uz Talsiem pie uzņēmuma « Kurzemes sēklas» vadības, kas laipni atvēlējusi sēklas uz kredīta. Tā tikusi pie sirdij tīkama darba.
Bet labākā atpūta viņai esot dārzā, un, lai cik liels būtu nogurums, strādājot tajā, gurdums tiekot kā ar roku atņemts. Puķu stādi un grāmatas ir viņas lielākā vājība, kam līdzekļi nekad netiek taupīti. Dažkārt gadoties, ka gājusi pirkt kleitu, bet atnākusi ar grāmatu vai puķu stādu.
