Gads kopš aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām iezīmējis kārtējo plaisu starp cerībām un realitāti, pierādot vecumveco patiesību, ka nekāda debessmanna no gaisa nebirs.
Gads kopš aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām iezīmējis kārtējo plaisu starp cerībām un realitāti, pierādot vecumveco patiesību, ka nekāda debessmanna no gaisa nebirs. Lai tas notiktu, ir jāveic smagi un sarežģīti priekšdarbi, kas Andra Rāviņa vadītajai Domei kopš vēlēšanām aizvadītajā gadā izdevušies tikai daļēji. Protams, svarīgāko Domes paveikto darbu sarakstā jelgavniekus priecē gan siltumenerģijas tarifa samazināšana par 10%, gan vairāku visai vērienīgu investīciju projektu realizācija, sociālā īres nama iegāde un daži citi. Taču ne mazāk iespaidīgu varētu uzrakstīt arī nepaveikto darbu sarakstu, un to, protams, vainago STU ieilgusī maksātnespēja un stratēģiskā investora neesamība.
Kas attiecas uz paveikto darbu sarakstā iekļauto kvartāla starp Driksas, Katoļu un Pasta ielu nojaukšanas un apbūves projekta realizāciju, tad tas laikam ir izdarīts pāragri, jo, lai arī bez iemītniekiem, taču pilsētas centru kropļojošie «kurjatņiki» joprojām stāv, kur stāvējuši, un tas drīzāk varētu būt A.Rāviņa vadītās Domes otrā vai pat trešā darba gada jautājums.
Neapšaubāmi, ir attaisnojusies investīciju biroja un Informācijas aģentūras izveide, var teikt, ka iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāte aizvadītajā gadā Domē ir paaugstinājusies, taču nevar noliegt arīdzan Domes «spices» neslēpto aizraušanos ar jauniem, sarkaniem «Volvo», kas diez vai ir adekvāts domnieku pārvietošanās līdzeklis pašreizējā Jelgavas situācijā, un vērienīgo atalgojuma paaugstināšanu, vienlaicīgi gan samazinot Domes administrācijas darbinieku skaitu, taču šis gads parādīs, cik efektīvs būs Domes darbinieks. Jo jelgavniekus ne tik daudz interesē Domes administrācijas darbinieku skaits, bet gan tās darba efektivitāte un ekonomiskās attīstības tempi, kā arī Jelgavas konkurētspēja pārējo Latvijas lielāko pilsētu vidū investīciju piesaistes un uzņēmējdarbības vides uzlabošanās ziņā. Pirms pašvaldību vēlēšanām teju vai visas partijas zināja stāstīt par biznesa parkiem, inkubatoriem un jaunu darbavietu radīšanu, kas varētu būt stūrakmens pilsētas budžeta palielināšanai. Vismaz šajā gadā kopš pašvaldību vēlēšanām grūti runāt par panākumiem šajā jomā.
Protams, ar to ir saistīta vēl viena Jelgavai aktuālā problēma – infrastruktūra – sliktie pilsētas ceļi un ielas, kuru kvalitāte uzlabojas, maigi sakot, daudz par lēnu. Turpinot uzņēmējdarbības tēmu, šķiet, aizvadītajā gadā turpinājās polarizācija starp abiem pilsētas uzņēmēju klubiem, ko droši vien var skaidrot ar vēlēšanu rezultātiem un varas koncentrēšanos Hercoga Jēkaba kluba ietvaros, kas, domājams, realitātē apgrūtina vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, uz ko ir norādījuši vairāki opozīcijas deputāti. Kā spilgtāko piemēru šādai situācijai aizvadītājā gadā var minēt Domes pozīcijas iniciatīvu atteikties no mēģinājuma no pozicionāra, A.Rāviņa kluba biedra un «zemsavieša» Harija Veģera vadītās Jelgavas Cukurfabrikas piedzīt vairāk nekā 1,28 miljonus latu, ko, iespējams, STU ir pārmaksājis par uzņēmuma piegādāto siltumenerģiju. Ar nožēlu ir jāatzīst, ka līdz šim neviens politiķis nav izrādījis interesi, lai šo lietu izvērtētu tiesībsargājošās institūcijas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šis lēmums netika pieņemts pilsētas interesēs, bet gan viena kluba un partijas biedru izdevīguma dēļ. Acīmredzamās korporatīvās saites, kas aizvadītajā gadā nav mazinājušās, drīzāk pat otrādi, protams, ir būtisks kavēklis pilsētas attīstībā.
Kā otru vērienīgāko korporatīvisma izpausmi var minēt pilnīgi nepamatoto vietējo lieltirgotāju aizsardzību, ko, par laimi, ir izbeidzis process, ko sauc par brīvā tirgus attīstību, kam muļķīgi kādu laiku vēlējās pretoties Domes pozīcija un viens otrs nervozs tās atbalstītājs. Acīmredzamais rezultāts ir tāds, ka liela daļa Rīgā strādājošo savu naudu tur arī notērē, jo Jelgavas centrā vienkārši nav normāla lielveikala.
Protams, salīdzinājumā ar iepriekšējās Domes darba tempiem tiešām var piekrist pilsētas mēram A.Rāviņam, ka ir sperts solis uz priekšu un pilsēta kaut nedaudz ir pavirzījusies uz priekšu, taču šis solis nav bijis pārāk plats. Protams, sabiedrība saprot, ka gada laikā nekādus brīnumus nevar gaidīt, un tas arī netiek prasīts, taču būtu pienācis laiks izvērtēt prioritātes starp pilsētas, partiju un privātajām interesēm, kas it īpaši krustosies Saeimas vēlēšanu gadā.
