11. oktobrī savu vārdadienu svinēja Montas, Tinces un Silvas, bet šodien rudenīgi sveicieni Valfrīdiem un Kirām viņu vārda svētkos.
11. oktobrī savu vārdadienu svinēja Montas, Tinces un Silvas, bet šodien rudenīgi sveicieni Valfrīdiem un Kirām viņu vārda svētkos.
Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas datortīkla administratores Montas Klausekas kabinetā pirmdien smaržoja rozes, krizantēmas un mārtiņrozes, bet tām pa vidu smaidīga un apgarota rosījās gaviļniece.
Monta stāsta, ka vārdu savai meitai izvēlējusies mamma, kad pati vēl bijusi skolniece un ar lielu mīlestību lasījusi dzejnieces Montas Kromas dzeju. Jau toreiz mamma nospriedusi: ja liktenis dāvās meitu, viņas vārds būs Monta. Tā arī notika – piedzima pirmā, vienīgā un ļoti gaidītā meitiņa vārdā Monta. “Kad biju maza, man likās jocīgi, ka mans vārds ir citāds. Taču tieši tādēļ jutos īpaša. Draudzeņu un paziņu vidū biju vienīgā sava vārda īpašniece, bet no sirds priecājos, ka tagad vārds it kā atdzimst no jauna un zinu jau vairākas mazas Montiņas,” atzīst gaviļniece.
Saviem bērniem Ilzei un Mārtiņam Monta nav izvēlējusies retus vārdus. Tie nākuši impulsīvi, jo tobrīd licies, ka tieši tie bērniem piestāvēs vislabāk. Montas vārda svētki kalendārā ierakstīti vienā no skaistākajiem mēnešiem Latvijas rudens rakstā – 11. oktobrī, kad dabā viss ir krāsains, vēl spoži spīd saulīte un cilvēki priecājas par katru skaisto dienu. Arī šogad vārdadienā dāsni spīdējusi saulīte, un Montai liekas, ka nekā skaistāka dabā par krāsainu rudeni nav. Taču otrs jaukākais mirklis ir pavasaris, kurā Monta ir dzimusi un kurā no jauna dzimst visa daba – atkal skaistās košās krāsās.
