Nezinu, vai pagājušo nedēļu atstāstīt kā parasti – jokojot – vai nopietni, kāda esmu, kad strādāju 4. pamatskolā. Bet bez jokiem, piektdienas patiesi ir manas mīļākās dienas!
Nezinu, vai pagājušo nedēļu atstāstīt kā parasti – jokojot – vai nopietni, kāda esmu, kad strādāju 4. pamatskolā. Bet bez jokiem, piektdienas patiesi ir manas mīļākās dienas! Beidzas darbs skolā, un priekšā ir brīvs laiks sev un ģimenei. Laiks arī pārdomām, ko, nākot no darba, labā nozīmē iztraucē daudzie bijušie skolēni un paziņas ar sveicieniem: «Labu dien, skolotāj!»
Sestdien, 17. maijā, biju ielūgta vērtēt pilsētas un rajona vokālo ansambļu skati Ozolnieku tautas namā. Nopietns, reizē sirsnīgs sarīkojums, kuram bija rūpīgi gatavojušies gan mazie Zaļenieku dziedātāji, gan sirmās kundzes. Paldies jāsaka kultūras darbiniecei Dzintrai Zimaišai un viņas kolēģiem par perfekto organizēšanu.
Svētdiena. Apsveikumi, dāvanas manam vīram Ērikam (LLU profesoram Ē.Tilgalim – red.), jo 18. maijā viņam ir vārdadiena, ko nu svinējām mīļajā «klubiņā», pareizāk sakot, vecā būdiņā uz Pils salas blakus laipai, kur drīz atkal stāvēs jaunajai navigācijas sezonai sagatavotā mūsu buru motorlaiva «Eks».
Pirmdienas jaukajā rītā no Aļaskas zvanīja jaunākais dēls Jānis. Viņš strādā uz kruīza kuģa «See World». Divos mēnešos Jānis paspējis būt Kubā, Meksikā, San Djego, Havaju salās un tagad arī Aļaskā. Viņš ir beidzis obligāto dienestu, izmēģinājis studēt divās fakultātēs, taču nu devies apceļot pasauli. Jelgavā viņš, šķiet, bija vienīgais, kurš uz pēdām ir slēpojis aiz motorlaivas.
Otrdienas rīts bija pelēks un miglains. Beidzot pamatskolu, pēdējo koncertu sniedza 6. a – estētikas – klases koris. Dziesmas ir vasarīgas, ienes gaišumu gan klausītāju, gan arī pašu dziedātāju sirsniņās.
Trešdien apmeklēju pilsētas muzeju, jo ļoti gribējās ieskatīties Jelgavas mākslinieces Ivandas Spulles jaukajās grafikās. Filigrāni darbi, bet, tā kā neesmu speciāliste, vairāk neko neteikšu.
Ceturtdien un vispār jau visu nedēļu skolā bija daudz darba, jo tūlīt klāt brīvlaiks un jāizliek atzīmes. Man pa 35 darba gadiem nav bijis neviena nesekmīgā. Bet nu pirmo reizi mūžā tāds gadījies. Nesekmīgs gan viņš nav tikai mūzikā, bet arī citos priekšmetos. Uz skolu nenāk, klades nav, diemžēl neko citu neieliksi.
Piektdien būs jāgaida Eirovīzijas konkurss. Tā rezultāts, manuprāt, ir neprognozējams.
