«Avārijā iet bojā «Prāta vētras» basģitārists» (26. maijs) who cares…: Laikam vairs nav ko komentēt. Viss jau sen ir pateikts.
“Avārijā iet bojā “Prāta vētras” basģitārists” (26. maijs)
who cares…: Laikam vairs nav ko komentēt. Viss jau sen ir pateikts. Žēl, ka nekur citur Jelgavā nav vietas, kur pieminēt Mumiņu, kā tikai stadions. Domāju, Domei par to vajadzētu parūpēties, jo par tik plašu Jelgavas vārda nešanu pasaulē “Prāta vētra” būtu pelnījusi ne tikai pieminekli.
I: …vai bija laiks doties? … un nesolīt atgriezties?
Līga: Cik žēl, ka viss tā… Viņš vēl bija tik jauns, kam visa dzīve priekšā! Vai nepietika ar “Līviem”?
🙁 : “Prāta vētra” izjuks. Vienā intervijā puiši bija teikuši, ja aizies viens no viņiem, visi neko neturpinās. Ar to viņiem būs grūti samierināties. Jūtu līdzi Mumiņa paziņām un piederīgajiem, kā arī visiem, visiem faniem un jelgavniekiem…
garliC: Parasti grupas izjūk tikai tad, ja aiziet solists. Ļoti ceru, ka “Prāta vētra” turpinās darboties.
ikis: “Prāta vētra”, turpiniet, jo Mumiņš būtu gribējis, lai jūs esat!
Jolis: Pasaule zaudējusi cilvēku, kas varēja padarīt to labāku ar mūziku. Izdzirdot šo ziņu, nespēju noticēt, ka cilvēks vēl tikko bija, bet pēkšni viņa vairs nav… Man ir skumji, it kā būtu pazinusi viņu personīgi.
Andrejs: Mumiņš paliks dziļi mūsu sirds atmiņās. Neskumstiet tik daudz, domājat, Gundaram patīk, ka par viņu raud jau trīs dienas? Turpināsim priecāties un skumt līdz ar “Prāta vētras” dziesmām! Jelgavā vajadzētu sarīkot piemiņas koncertu!
Admins: Ideja par atceres pasākumu nav peļama, bet varbūt nedaudz vēlāk. Teiksim, pēc mēneša.
Agnese: Tā notiek jau ar otru manu mīļāko grupu. Arī “Metallica” zaudēja vienu savējo, tomēr saņēmās pēc smagā trieciena un dziesmās vienojas joprojām. Ceru, arī mūsu puiši saņemsies un, Mumiņam esot viņu un mūsu sirdīs, turpinās (ne jau tūlīt) muzicēt. Viņi ir dārgakmeņi Latvijas mūzikā, tāpat kā viņu mūzika.
es: Stulbākais ir tas, ka divas dienas neviens autovadītājs nevarēja pamanīt grāvī mašīnu. Kā tā? Vai arī kāds pamanīja, bet vienkārši brauca garām, jo uzskatīja, ka tas uz viņu neattiecas.
to es: Tajā vietā mašīnas brauc pārāk lielā ātrumā – minimālais, 120 kilometru stundā. Tā ka neko nevar pamanīt.
britta: Esmu stājusies pie mašīnām, kas atrodas grāvī. Ja tajā brīdī brauktu garām un to redzētu, noteikti apstātos. Varu vienīgi nožēlot, ka tur nebraucu neilgi pēc negadījuma, varbūt tagad būtu citādi. Pieļauju, ka varēja arī nepamanīt, jo ne jau visi skatās pa malām. Mumiņu nepazinu, tomēr ir ļoti žēl, ka tā noticis. Tikai Dievs zina, kā un kāpēc tas notika, mēs varam tikai minēt.
“Vai debesīs ir futbola laukums?” (26. maijs)
JustEds: Nevajadzētu pārvērst slavena cilvēka nāvi par tautas sērām, jo pieminekli uzcelt katram nozīmētu padarīt viņu augstāku par pārējiem, bet cilvēki mirst katru dienu. Vieglas smiltis.
who cares: JustEd, šis notikums netiek pārvērsts par sērām, tās vienkārši IR sēras. Pat tad, ja par to nerunātu katru dienu, man būtu sāpīgi. Tikai šis brīdis man ļāva saprast, cik daudz “prātnieki” ir paveikuši. Vēl skumjāk kļūst, saprotot, ka tas bija tikai pusceļš, kas vairs nekad neturpināsies. Piekrītu: viņu dziesmas tagad skan citādi. Pat klausoties tās, kas kādreiz likās jautras un optimistiskas, tagad birst asaras…
CSDD: Izsaku līdzjūtību Mumiņa ģimenei. Kāpēc pēc traģēdijas ir tik liela vēlēšanās piesaukt Dievu vai dieviņu? Kāpēc jautāt viņam “kāpēc”? Ja cilvēks nemeklē Dieva/dieviņa atbildes ikdienā, taujāt pēc tām traģēdijā ir tikai tukša poza. Kur paliek personīgā atbildība? Šogad atkal strauji palielinājies negadījumos bojā gājušo skaits. Vai tad Dievam jāievēro ātruma ierobežojumi? Vai Dievam jārūpējas, lai riepas nebūtu “lisenes”? Vai Dievam vajadzētu aizliegt sēsties pie stūres dzērumā? Pašiem vajag uzņemties atbildību par savu izvēli. Dažreiz tai ir pārlieku skumjas sekas. Tas attiecas gan uz mani, gan visiem Latvijas autobraucējiem. Ja ar mums notiktu kaut kas tāds kā ar Mumiņu, tad tu un es būtu tikai cipari šajā briesmīgajā statistikā.
“Par mūziķi sēro visā Latvijā” (27. maijs)
Andrejs: “… Starp divām saulēm izvēlēties mīļāko un iemīlēties…” Mumiņš izvēlējās to otru Sauli!
