«Mana vārdadiena iekrīt interesantā laikā – pirms tās ir Studentu diena, bet pēc tās – valsts svētki. Esmu kā starp divām sienām,» stāsta Uģis Pekša.
«Mana vārdadiena iekrīt interesantā laikā – pirms tās ir Studentu diena, bet pēc tās – valsts svētki. Esmu kā starp divām sienām,» stāsta Uģis Pekša.
Uģim vārdadiena asociējas ar kaut ko patīkamu, jo, viņaprāt, cilvēki ir mūžīgā steigā, nekad nepietiek laika pavadīt kopā kaut nelielu brīdi: «Svētki ir iespēja sanākt kopā tuviem cilvēkiem un vienkārši papļāpāt, jo tam neatliek laika ikdienā.» Gaviļnieks nolēmis savus svētkus atzīmēt Svētē pirtī kopā ar bijušajiem klasesbiedriem. Bet pirms svinībām Uģis dosies medībās, tas esot viens no viņa vaļaspriekiem. Vēl viņš aizraujas ar fotografēšanu un ornitoloģiju. «Esmu aktīvists, tāpēc brīvā laika man ir maz. Žēl to jauniešu, kas savas iespējas neizmanto. Uzskatu, ka būt atraktīvam ir svarīgi, jo, kad tad, ja ne tagad?!» viņš secina. Uģis stāsta, ka sevī viņš visaugstāk vērtē spēju atrast kopīgu valodu gandrīz ar visiem: «Cenšos būt draudzīgs, izpalīdzīgs, un, ja reizēm tas neatmaksājas, mierinu sevi ar domu, ka viss, kas notiek, ir uz labu.» Saskarsmē ar cilvēkiem gaviļniekam nozīmīgs ir apkārtējo godīgums. Pats viņš neprot mānīties un sapratis, ka labāk ir teikt patiesību, lai arī kāds būtu rezultāts.
Par savu vārdu puisis daudz stāstīt nemācēja. Vienīgais, kas viņam zināms, ir tas, ka mamma gribējusi likt vārdu Didzis. «Priecājos, ka tomēr esmu Uģis!»
Sirsnīgi sveicieni vārdadienā arī Ugām un Hugo!
