Latvijas misticisma bagātajā politiskajā dzīvē radīts jauns iemesls profesionāļu un interesentu spekulācijām – aizvadītās nedēļas nogalē Nacionālā radio un televīzijas padome no amata atbrīvoja Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru Rolandu Tjarvi.
Latvijas misticisma bagātajā politiskajā dzīvē radīts jauns iemesls profesionāļu un interesentu spekulācijām – aizvadītās nedēļas nogalē Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) no amata atbrīvoja Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Rolandu Tjarvi, kas, saprotams, uzskata, ka neko nav pārkāpis, un kategoriski noraida padomes pārmetumus par būtiskiem finansu pārkāpumiem. Kamēr LTV vadības līgumus par reklāmas laika pārdošanu izvērtē Ekonomikas policija, tikmēr grūti izteikt nu jau bijušajam LTV šefam noteiktus pārmetumus, lai arī daudz kas šajā lietā izskatās dīvains. Un ne tikai tāpēc, ka zināmā mērā ir piepildījušās prognozes par Jāņa Nagļa, Arnolda Laksas un nu R.Tjarves atstādināšanu vai atkāpšanos no ieņemamajiem amatiem, bet arī tādēļ, ka nu pārkāpumus pieļāvušās valsts amatpersonas savai aizstāvībai sāk izmantot nevis skaitļus un faktus, bet gan sabiedrībai piedāvā savas atziņas par sazvērestības iespējām starp pašmāju politekonomiskajiem grupējumiem. Jāsaka, zaudētāja šajā situācija izrādās sabiedrība, kurai nu kārtējo reizi jāzīlē kafijas biezumos – vai attiecīgā amatpersona tiešām ir kaut ko pārkāpusi vai arī tās atbrīvošana no ieņemamā amata ir tikai un vienīgi loģisks rezultāts politiskajām intrigām.
Vēl viena ne mazāk interesanta parādība ir LTV ziņu dienesta darbība, aizstāvot R.Tjarvi, pirmdienas vairākas stundas tiešajā ēterā translētā LTV kolektīva un NRTVP tikšanās padarīja TV skatītājus par šo kolīziju ķīlniekiem, kuru vienīgais ieguvums, šķiet, bija iespēja gan viena otra LTV vadības vīra, gan arī NRTVP locekļu kultūras līmeni un spēju loģiski argumentēt iepriekš pieņemto lēmumu par R.Tjarves atbrīvošanu no LTV vadības.
Iznāk kaut kā dīvaini – no vienas puses LTV trūkst līdzekļu, no otras – tā bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem par nodokļu maksātāju naudu var atļauties raidīt šādu «ekspromtu» TV teātri. Vēl viens interesants aspekts ir tas, ka LTV ziņu dienests un tā vadība, nerimtīgi uzsverot «politisko aspektu» R.Tjarves atbrīvošanā, tā arī nav pacentusies iepazīstināt sabiedrību ar bēdīgi slaveno reklāmas pārdošanas līgumu saturu, kuru tā varētu izvērtēt, jo ir tiesīga zināt iemeslus, kuru dēļ NRTVP no amata atbrīvoja lielā mērā no nodokļu maksātāju naudas uzturēta uzņēmuma vadītāju. Bet, kā pirmdienas minētajā tikšanā reizē izteicās pats R.Tjarve, šo lietu vēl izvērtēs «kompetentas iestādes», kuru atzinums par bijušā LTV vadītāja profesionālo darbību noteikti ļoti interesēs TV skatītājus.
Vēl viens politiskais instruments, kuru, domājams, centīsies izmantot R.Tjarve, uzdodot sevi par ekonomiskajiem grupējumiem «neērtu» amatpersonu, būs mājieni par iespējamajām sakarībām viņa atbrīvošanā. Piemēram, Latvijas Neatkarīgās televīzijas Ziņu dienesta vadītājas Silvijas Jokstes, kā arī aģentūras LETA galvenās redaktores Ritas Rudušas atkāpšanās no saviem amatiem, kā rezultātā radās zināms pamats diskusijām par plašsaziņas līdzekļu īpašnieku vēlmi ietekmēt redakcionālo neatkarību. Šāda diskusija, protams, būs vienmēr aktuāla, un it īpaši tagad – pirms vēlēšanām. Taču būtu jāšķir komerciālie informācijas līdzekļi no sabiedriskajiem, kas lielā mērā tiek uzturēti par valsts budžeta līdzekļiem.
Kas attiecas uz runām par nākamā LTV vadītāja bezpartejiskumu, jāšaubās, vai pastāv šāda iespēja. Ja arī jaunais LTV ģenerāldirektors tāds būs, tad diezin vai viņam tas izdosies ilgākā laika sprīdī, darbojoties NRTVP pārraudzībā, kas, protams, ir nepieciešama, taču runas pār tās apolitiskumu ir blefs.
Taču tas nenozīmē, ka LTV ģenerāldirektors ar kaut ko atšķiras no pārējām amatpersonām, kurām par pārkāpumiem ir jāsaņem likumdošanā paredzētie sodi, tostarp atbrīvošana no ieņemamā amata, un pārkāpumu gadījumā nav pamata runām ne par vārda brīvības apspiešanu, nedz arī par attiecībām ar politisko konjunktūru, taču jebkurā gadījumā – atklātības nekad nevar būt par daudz, jo nodokļu maksātāji maksā arī par to.
