Jelgavas sieviešu invalīdu biedrībai «Zvaigzne» desmit gadu jubileja.
Šodien ir tā mēneša sestdiena, kuru īpaši gaida Jelgavas sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» dalībnieces. Proti, viņas pulcējas uz kārtējo tikšanos, un tas notiek jau desmit gadu. Cilvēkiem ar veselības problēmām pa piesnigušajām un slidenajām ielām grūti pārvietoties. Ļoti iespējams, daļa biedrības dalībnieču paliks mājās, tomēr kādas trīsdesmit kundzes, kā parasti, vērs «Zvaigznes» mītnes vietas – sabiedrisko organizāciju nama – durvis Pasta ielā 44. «Zvaigzne» aicina un piesaista neatkarīgi no tā, cik sen tā pastāv. Dubultā diskriminācija Plašākas apaļās jubilejas svinības paredzētas pavasarī zaļumos. Protams, ir ekonomiskās lejupslīdes laiks, mazinājies agrāko ziedotāju dāsnums. «Daži nobijušies,» pasmaida biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Saulkalne. Taču viņas smaidā un balsī jūt optimismu, kas sakņojas ļoti dziļi. Kopš 1991. gada pilsētā darbojas Invalīdu biedrība, kuras rūpju lokā ir vairāki simti jelgavnieku. Šīs organizācijas aizsācēju vidū bija arī «Zvaigznes» dibinātājas Dz.Saulkalne un Ināra Krastiņa, kuras pārvietojas ratiņkrēslā. Taču, kā viņas atzīst, tikai retais iedomājās, ka sievietēm ar invaliditāti būtu pievēršama īpaša uzmanība. Tās sabiedrībā cieš no dubultas diskriminācijas – gan kā invalīdes, gan kā sievietes. To vēl padziļina tas, ka daudzas spiestas dzīvot zem iztikas minimuma līmeņa. Atstumtība rada vēl lielākus veselības sarežģījumus. No otras puses, invaliditāte no viņu pleciem nenoņem skaisto un reizēm tik grūto pienākumu būt par labu mammu, sievu, mājsaimnieci, labu sava darba veicēju. Tādēļ tā sanāca, ka pirms desmit gadiem «Zvaigzne» no Jelgavas Invalīdu biedrības atdalījās. Tas notika mierīgi, turpinot sadarbību. Pamana strādīgosSākumā Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija skaitījās kā Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas «Aspazija» nodaļa. Taču tādā statusā nebija iespējams patstāvīgi pieteikties projektiem, atvērt kontu bankā, tādēļ arī pēc pāris gadiem piedzima patstāvīgā «Zvaigzne». «Tas viss bija darīts ar Dzintras prātu. Viņa ir gudra, labu raksturu, un viņā mīt tas velniņš, kas mudina nesēdēt mierā,» par biedrības vadītāju stāsta I.Krastiņa. Pērn «Zvaigzne» savu vadītāju nominēja laikraksta «Diena» konkursam «Latvijas lepnums 2008». Savukārt Dz.Saulkalne uzteic «Zvaigznes» dalībnieces, kas ir sirsnīgas un darbīgas. Piemēram, Santa Paulušenko, kuras ģimenē līdztekus savai meitai aug četri bāreņi, šogad kļuva par konkursa «Sieviete – Latvijai 2008» laureāti. Liliana Štauere un Ināra Gaile publicējušās Jelgavas dzejas almanahos «Skaņa pār Lielupi» un «Zemgales vācelīte». Organizācijai pērn izdevies projekts izveidot savu biroju Pasta ielā 44. Tajā strādā Dina Kairiša, viņa iesaistījusies Labklājības ministrijas atbalsta programmā, kas veicina invalīdu darbu. Pateicoties kopienas Iniciatīvu fonda atbalstam, «Zvaigznes» birojā ir jaunas mēbeles un tehnika. «Mūsdienās konkurence ir liela, un, ja tu vēlies, lai tavu sabiedrisko organizāciju pamana, daudz jāstrādā. Taču man ir liels gandarījums, ka invalīdu kustība Latvijā attīstās, sabiedrība kļūst iecietīgāka un pieņem citādo,» saka Dz.Saulkalne. Ar skatu uz Ozolnieku meža eglēmBieži Dz.Saulkalni var satikt Ozolniekos sociālās aprūpes centra «Zemgale» datorklasē, kur izveidojies stabils četru piecu centra iemītnieku loks. Dz.Saulkalnes dators nav tas jaunākais, palaikam maigi «iemieg» (nevis «uzkaras»), taču šajā telpā top vēstules, projektu uzmetumi, ko tālāk virza sekretāre – lietvede Dina. Agrāk Dzintras kundze dzīvoja patstāvīgi – veica mājas soli, kurināja krāsni. Taču pēc kritiena un kaulu lūzuma, kā arī ilgstošas ārstēšanās viņa pārcēlās uz sociālās aprūpes centru. Fiziskie spēki ir vāji, taču gars tiecas uz zvaigznēm, uz ideāliem. I.Krastiņa stāsta, ka jau par leģendu kļuvušas atmiņas, kā Dz.Saulkalne no slimnīcas vadīja biedrības darbu – ar mobilo telefonu rokā. Kur viņa un pārējās «Zvaigznes» dalībnieces ņem optimismu? «Mēs vairāk domājam par nākotni. Man šķiet, ka nav jēgas zūdīties par pagātni un zaudēto. Cenšamies domāt uz priekšu, un pateicamies visiem, kas ir palīdzējuši ne tikai materiāli, bet arī ieguldījuši savu darbu darbu un zināšanas,» saka «Zvaigznes» vadītāja. Plusos un mīnusos«Zvaigznes» darbību veicinājusi sadarbība ar:Jelgavas pašvaldību, Sociālo lietu pārvaldi un Sabiedrības integrācijas biroju; uzņēmējiem (īpaši Edīti Krūmiņu, kurai piederošajā ēkā vairākus gadus bija «Zvaigznes» mītne), privātpersonām, Jelgavas Zonta klubu, radiem un draugiem;jumta organizācijām – cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrību «Sustento», invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons», Latvijas sieviešu invalīdu asociāciju «Aspazija», Zemgales Nevalstisko organizāciju centru.«Zvaigznes» attīstību kavējis nepietiekamais organizācijas finansiālais nodrošinājums, tas, ka pašvaldībai trūkst finansējuma invalīdu transportam, jo ar vienu automašīnu ir par maz. Krasi paaugstinoties veselības apdrošināšanas maksai, organizācijai trūkst līdzekļu apdrošināšanas polišu iegādei.Biedrības rīkoto ekskursiju vietas Jelgavas muzejs Krusta kalns Lietuvā, Šauļu pilsētas Kaķu muzejs Zemnieku saimniecība «Līči» Jaunsvirlaukas pagastā, kas nodarbojas ar dārzeņkopību un atpūtas servisu, un «Līcīši» Ozolnieku novadā, kas nodarbojas ar kazkopību Ar kuģi «Bērze» pa Lielupi Gadskārtējais festivāls «Mēs – ratiņkrēslos» Tukumā Salaspils memoriālais ansamblis u.c.
