Atkritumu urna par 97 latiem, dubultās šūpoles, kur divi sākumskolēni var reizē paucināties, – par 291 latu, rotaļu komplekts, kur bariņā pašļūkāt un parāpties pa virvi, – par gandrīz trim tūkstošiem latu – tādas ir cenas Latvijas uzņēmuma ražotai precei, kas atradusi vietu bērnu rotaļu laukumā. Tas par 14 tūkstošiem latu ar ES atbalstu tikko ierīkots Kalnciemā. Summa vienam otram portāla www.zz.lv lasītājam šķita par lielu. Parādījās apvainojošs komentārs, ka pašvaldība saņēmusi kukuļus par šādu pasūtījumu. Kad pēc projektā iesaistītā cilvēka asarām telefonsarunā redakcija komentāru izņēma, parādījās cits – «Zemgales Ziņas», redz, arī nopirktas…Uzdodoties par kādas skolas pārstāvi, piezvanīju ārzemju firmai, kas Latvijā pārdod Somijā ražotus bērnu rotaļu laukumu rīkus. Cenas izrādījās vēl par procentiem divdesmit augstākas.Atmiņā atnāca Garozas ciema bērnu laukums, tiesa, mazāks. Par to pirms gadiem pieciem rakstīja «Zemgales Ziņas». Projekta kopējās izmaksas bija trīssimt latu. Naudu sponsori deva tikai materiāliem. Darbu talkojot veica paši vecāki. Rotaļlaukumam nevajadzēja globālajā tirgū brīvi pieejamās īpaši izturīgās ziemeļu priedes, kas aug aiz polārā loka. Baļķēnus garoznieki nopirka tuvējā mežā. Rotaļu rīki iznāca pietiekami droši un, kā stāsta pašvaldībā, kalpo vēl šodien. Te rodas jautājums, vai ar neviltotām asarām pieņemt kārtību, ieskaitot arī cenas, kas šodien Latvijā pastāv un ar kuru reti kurš ir apmierināts. Bet varbūt tomēr dzīvē lūkot ko patiesāku, cilvēciskāku.
