Skolas, kurās ar «Večes» gādību tiek izplatīti kompaktdiski ar kara veterānu atmiņām, mācību metodiskie materiāli un rīkoti konkursi, apgalvo, ka izvairās no caurkritušiem prokrieviskiem politiķiem. Šo apgalvojumu gan ļauj apšaubīt kaut fakts, ka aiz masveidīgajām Krievijas atbalsta aktivitātēm Latvijā visredzamāk stāv pēdējās Saeimas vēlēšanās aiz piecu procentu barjeras palikušās partiju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» politiķis jelgavnieks Valērijs Buhvalovs. Viņa un dēla Antona vadībā Jelgavā tiek organizētas «Večes» aktivitātes, ko neviennozīmīgi vērtē ne tikai pilsētas vadība, bet arī drošības struktūras.
Balti mākoņi, saule. Zinātkāri bērni lasa grāmatas zālienā, kurā nekā cita ievērības cienīga nav. Tālumā fonā varavīksne, kas paceļas pār lielpilsētas debesskrāpjiem. Ja būsi zinātkārs, lasīsi krieviski – tev pavērsies jauna, varena pasaule. Tāda ir vāka ilustrācija trim grāmatām, ko ar Krievijas fonda «Russkij mir» gādību izdevuši divi ekspolitiķi – krievu biedrības «Veče» dalībnieks jelgavnieks V.Buhvalovs un Jakovs Pliners. Viņu politiskā karjera kopā ar impēriskās ambīcijas uzturošo «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» ir zaudējusi vēlētāju atbalstu. Tagad abi strādā nelielā Rīgas privātskolā un, piesaistot Kremļa līdzekļus, cenšas pamācīt kolēģus valsts finansētajās skolās, kā pareizi būtu jāmāca krievu valoda un kultūra. Pēc dāvinātās grāmatas nav pieprasījuma «Ticiet man, ar «Russkij mir» atbalstu izdotajos metodiskajos materiālos nav nekā pretvalstiska,» saka V.Buhvalovs. Viņš uzsver, ka materiāli ir brīvi pieejami, lejuplādējami internetā un ka droši vien tos esot pārbaudījusi arī Drošības policija. V.Buhvalovs noliedz, ka pilsētā «Veče» šķeltu sabiedrību, kā pēc 9. maija Krievijas Uzvaras dienas svinībām Jelgavā Uzvaras parkā izteicās pilsētas mērs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība). Pēc V.Buhvalova domām, 9. maijs ir īsti krievu svētki, kas nenostāda pretī dažādas tautas un ko demokrātiskā valstī atzīmēt likums atļauj. V.Buhvalovs stāsta, ka beidzamajos piecos gados kopā ar J.Plineru no Krievijas fonda «Russkij mir» saņēmuši ap 32 tūkstošiem latu. No tiem Latvijas valstij nodokļos esot nomaksāti astoņi tūkstoši. Izdotās grāmatas un diski dāvināti skolām Rīgā, Jelgavā un citviet Latvijā. Viens no šiem produktiem – 2009. gadā izdotais metodisko materiālu krājums «21. gadsimta Latvijas krievu skola» – dažos eksemplāros glabājas Jelgavas 6. vidusskolas bibliotēkā. Kā liecina reģistrācijas kartīte, neviens lasītājs to līdz šim nav pieprasījis. Aicina sēsties pie sarunu galdaBiedrības «Veče» dalībniece Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja Gaļina Galatone negrib, ka viņas sabiedrisko darbu krievu kultūras laukā saista ar politiku. Viņa bieži apmeklējot arī Domes atbalstītās Jelgavas krievu kultūras biedrības rīkotos pasākumus. «Vajadzētu mums sēsties pie viena galda un problēmas izrunāt,» domā G.Galatone. Viņai zināms, ka «Večes» aktivitātes atbalsta vietējie uzņēmēji, nevis Krievija. Pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne uzsver – pašvaldībai nav kopīgu projektu ar «Veči» tieši tās pausto politisko uzskatu dēļ. Krievija piedāvā daudz Valsts ģimnāzijas krievu valodas skolotāju Irinu Ivanovu neinteresē V.Buhvalova un J.Plinera mācību līdzekļi un metodiskie norādījumi. Līdzīgi esot ar «Večes» projektiem, kas vairāk vērsti uz mazākumtautību, nevis latviešu skolām. Taču I.Ivanova uzsver, ka bez Krievijas atbalsta viņai jau vairāk nekā desmit gadu būtu grūti iedomāties profesionālo izaugsmi. Piemēram, pērn augustā viņa kopā ar kolēģi Vitu Krūmiņu no Spīdolas ģimnāzijas piedalījusies starptautiskā krievu valodas festivālā Sanktpēterburgā. Krievijas atbalstītās izglītojošās ekskursijas, starptautiskas nometnes un konkursi krievu valodas prasmi un redzesloku paplašinājuši desmitiem Jelgavas skolēnu. «Protams, Krievija, sedzot visus izdevumus, šajās aktivitātēs mums rāda labāko, ar ko lepojas. Taču politiski temati netiek skarti,» apgalvo I.Ivanova.Policija pievērš uzmanībuJelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza teic, ka pedagogiem nāktos pragmatiski izvērtēt Krievijas atbalstu krievu valodas apguvei un izmantot to, kas ir mūsu valstiskajām nostādnēm pieņemams. Viņasprāt, pēc mācību gada beigām vieglāk būtu atrast laiku, lai to izdarītu. G.Auza piebilst, ka V.Buhvalovs, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem Jelgavā strādāja par skolotāju, ar pārvaldi nav sadarbojies. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa «Ziņām» nevēlas komentēt V.Buhvalova un J.Plinera, kā arī «Večes» aktivitātes. Taču Drošības policija pievēršot uzmanību Krievijas valdības atbalstītajam fondam «Russkij mir», kura formālais mērķis ir veicināt krievu valodas un kultūras popularitāti. Tā piešķirtais finansējums un faktiskie mērķi neesot caurspīdīgi. Fonda īpaša prioritāte ir darbs ar jauniešu auditoriju. Beidzamajā laikā Latvijā arvien redzamāki ir centieni iekļaut Krievijas kultūras telpā ne tikai tautiešus, bet arī latviešus. Citāti no V.Buhvalova un J.Plinera rakstiem grāmatā «21. gadsimta Latvijas krievu skola» Līgo svētki kļūst svarīgāki par Uzvaras dienu. Ja krievu bērni tiek atdoti latviešu bērnudārzā un pēc tam skolā, tad nacionālās identitātes zaudējums ir garantēts. Pareizi priekšstati par Latvijas vēsturi dzima aiz okeāna. Tos radīja tie, kuri 1944. gadā ar kaunu un šausmām acīs aizbēga no šejienes. Bez elementārām savas kultūras zināšanām nevar iepazīt citu kultūru. Tā rezultātā mēs iegūstam mazkulturālu paaudzi ar pārspīlētu pragmatismu. Nauda, materiālas vērtības, viss tiek pirkts un pārdots – lūk, viņu dzīves principi.
