Andis Kārkliņš, SIA «Alabastrs» izpilddirektors, Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) valdes priekšsēdētājs.
Starp valdību, deputātiem, Jelgavu un arī medijiem. Tieši tāda ir mana dzīve pēdējās četras piecas nedēļas. Otrdien notika Latvijas Ministru kabineta sēde, kurā bija paredzēts kārtējo reizi skatīt likumdošanas dokumentus, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu un elektroenerģijas tarifiem. Kā LBA amatpersona piedalos to izstrādē. Līdz ar to aizvadītās nedēļas nogale pagāja, sēžot mājās, analizējot dokumentus un izstrādājot manas nozares viedokli. Protams, nepārtraukti lasīt un domāt nav iespējams, tāpēc ik pa laiciņam ņēmu «radošos pārtraukumus» – ap māju pļāvu mauriņu. Toties šīsnedēļas darbadienas ritēja kā pēc pulksteņa. Pirmdienas pirmā daļa pagāja, piedaloties Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kurā pirms valdības sēdes deputāti iepazinās ar minētajiem likumprojektiem. Pēc tam bija jāsteidzas uz Ekonomikas ministriju, kur šos dokumentus vajadzēja izskatīt kā to izstrādes darba grupas loceklim. Otrdien kā pieaicinātais eksperts piedalījos Ministru kabineta sēdē. Jaunie likumprojekti par atjaunojamiem energoresursiem gan tika izskatīti, tomēr ministri tajos saredzēja kļūdas, to novēršanai dota nedēļa. Savukārt trešdien gandrīz pilnu darbadienu varēju veltīt tiešajiem pienākumiem Jelgavā. Vien vakarpusē devos uz Rīgu, lai piedalītos žurnālista Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?». Tur kopā ar politiķiem, vairāku enerģētikas nozaru pārstāvjiem un uzņēmējiem diskutējām par to pašu atjaunojamo energoresursu atbalsta likumdošanu un ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem. Ceturtdienas rīta pusē – atkal darba grupas sēde Ekonomikas ministrijā, pēcpusdienā ar ziņojumu par biogāzes perspektīvām Latvijā uzstājos laikraksta «Dienas Bizness» rīkotajā konferencē par dabas aizsardzības jautājumiem. Piektdien vismaz pusi dienas izdevās veltīt darba jautājumiem – iepazinos ar firmas grāmatvedības dokumentiem un pusdienlaikā tikos ar kādas būvtehnoloģiju firmas pārstāvjiem. Mēs jau esam izmantojuši tās metodi Jelgavas vēsturisko celtņu – LLU pils un Ģ.Eliasa muzeja – restaurācijā. Savukārt pēcpusdienā devos uz Valmieru, kur piedalījos Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atkritumu poligona biogāzes ieguves iekārtas palaišanā. Sestdienu gan esmu nolēmis veltīt atpūtai kopā ar ģimeni, nekam vairāk. Centīšos izmest no galvas celtniecību, biogāzi, atjaunojamos energoresursus un elektroenerģijas tarifus. Ir gadījies, ka nakts vidū pamostos un nevaru vairs aizmigt, jo pa galvu sāk jaukties domas, kāpēc visos šajos jautājumos pie mums Latvijā tik grūti virzīties uz priekšu. Daudzviet pasaulē, tepat Eiropā, šīs lietas sakārtotas tā, lai varētu attīstīties gan nozare, gan uzņēmēji būtu ieinteresēti kaut ko darīt, gan iedzīvotājiem nevajadzētu lieki maksāt par to, ka vēlas dzīvot «zaļi». Mūsu valstī nepārtraukti jācīnās ar dažādiem politiskajiem grupējumiem un viņu atbalstītajiem uzņēmējiem. Galvenais, ka patērētājiem pēc tam būs jāmaksā par šo biznesmeņu nesamērīgi lielo peļņu. Kas šonedēļ vēl šķita svarīgs? Pareizāk sakot, ir kāda lieta, kas tracina jau ilgāku laiku. Jūnija pēdējās dienās mana meita grasās dzemdēt pirmo bērniņu. Līdz ar to ne tikai jaunos vecākus, bet arī mani kā topošo vectēvu interesē, kas būs ar bērna piedzimšanas pabalstiem un tā saucamajām māmiņu algām. Vai kāds varas pārstāvis spēj šodien pateikt, kas galu galā sagaida jaunos vecākus? Tiek minēts 1. jūlijs kā šķirtne starp «vecajiem» un «jaunajiem» maksājumiem. Vai tas atbilst patiesībai, joprojām nav skaidrs. Un neziņa ir tā, kas tracina.
