Starptautiskie eksperti, vērtējot 150 Latvijas zinātniskās institūcijas, par «apmierinošu tikai vietējā līmenī» atzinuši LLU zinātnieku devumu. Universitātes aģentūrām – Zemkopības institūtam Skrīveros un Lauksaimniecības tehnikas zinātniskajam institūtam Ulbrokā –, kā arī pirms desmit gadiem Jelgavā izveidotajam Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtam eksperti iesaka turpmāk nepiešķirt valsts finansējumu. LLU tam nepiekrīt un aicina uz diskusiju par tālākās attīstības iespējām.
Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā (MeKA), kas atrodas pirms desmit gadiem pārbūvētā Meža fakultātei piederošā ēkā Dobeles ielā, darbs rit pilnā sparā. Turpat pagalmā tiek izmēģināts jauna veida pildījums koka māju moduļu būvēšanai, institūta darbinieki dodas vadīt kursus meža darbiniekiem.
«Mums nevar atņemt to, kā mums nav,» par ekspertu atziņu, ka šim institūtam nebūtu piešķirami valsts līdzekļi, saka tā direktors Andrejs Domkins. Viņš paskaidro, ka MeKA izveidojuši atjaunotajā Latvijā augstu eksportspēju sasniegušie kokrūpniecības uzņēmumi un tas nekad nav saņēmis pastāvīgu valsts finansējumu. «Mēs palīdzam risināt problēmas mūsu meža industrijai, nevis pastāvīgi attīstām zinātni, lūkojot savus pētījumus publicēt starptautiski atzītos izdevumos un pārdot. Tādēļ mūs neizbrīna, ka ekspertu vērtējumu skalā izskatāmies problemātiski,» stāsta A.Domkins. Viņš atzinīgi vērtē ekspertu atzinumus, ka līdzšinējie atbalsta veidi zinātnei izraisījuši tās fragmentāciju, kas nav labi. Viņaprāt, Latvija ir par mazu, lai attīstītu atsevišķus ļoti spēcīgus zinātnes institūtus, vienlaikus neattīstot universitātes.
Par Latvijas zinātņu institūciju starptautisko ekspertu vērtējumu ir nobažījies LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža. Viņš telefonsarunā mierinājis Skrīveru un Ulbrokas institūtu vadītājus. Zinātņu prorektors uzskata, ka to zinātniekiem nevajadzētu pacelt balto karogu. Minēto institūtu vadītāji par attīstības plāniem aicināti ziņot nākamotrdien LLU Rektorātā.
Trešdien Rīgā notiks starptautiskā izvērtējuma rezultātu publiskā apspriede, kurā komentārus sniegs «Technopolis Group» eksperti. P.Rivža piebilst, ka pagaidām trūkst ekspertu sniegto atzīmju izvērsta pamatojuma.
LLU Zinātņu daļas vadītāja Ina Alsiņa ir pārliecināta, ka mūsu zinātnieku pētniecības kvalitāte nav vāja, turklāt par mazu atalgojumu tiek strādāts pēc labākās sirdsapziņas. «Lai starptautiskie eksperti izvērtē, cik liela atdeve ir Latvijas valsts zinātnē ieguldītajam latam. Esmu pārliecināta, ka salīdzinājumā arī citām valstīm, kur finansējums zinātnei ir ievērojami lielāks, esam izdarījuši daudz,» teic I.Alsiņa. Salīdzinoši augstāku vērtējumu no LLU aģentūrām ieguvis biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts «Sigra», kas līdzekļu trūkuma dēļ pērn tika likvidēts.
Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtēšana notikusi sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu. Tās mērķis bija veikt objektīvu Latvijas zinātnes situācijas analīzi atbilstoši ES, Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm. Rezultāti liecina, ka Latvijā darbojas 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības (visaugstāko novērtējumu saņēmis Latvijas Organiskās sintēzes institūts). Kā spēcīgi «vietējie spēlētāji» nosaukti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības.
LLU deviņas fakultātes atzītas par apmierinošiem «vietējiem spēlētājiem», kam tiek ieteikts apvienoties ar spēcīgākiem institūtiem vai arī apvienoties savstarpēji. Par «vājiem spēlētājiem», kam eksperti iesaka nepiešķirt valsts līdzekļus un slēgt, atzīti 22 institūti un augstskolu struktūrvienības. Saskaņā ar ES nostādnēm šāda zinātnes izvērtēšana būtu jāveic reizi sešos gados. ◆
