Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā rīt pulksten 12 atklāj izstādi «Jelgavas rātsnama stāsts».Dominantes zudušasJau iepriekš sākta tradīcija veidot izstādes par kādām Jelgavas ielām, un «Jelgavas rātsnama stāsts» ir kā šā cikla turpinājums, kā arī labi sasaucas ar Pilsētas svētkiem.Muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols stāsta, ka materiāli izstādei meklēti Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Centrālajā bibliotēkā, kur iegūta lielākā daļa materiāla, tostarp ieskats Hercoga Jēkaba laukuma pagātnē. «Ja palūkojamies pagātnē, kā centrs izskatījies pirms gadu desmitiem, var redzēt, ka visas galvenās pilsētas atpazīstamības dominantes ir zudušas. Palicis tikai trīsvienības tornis,» teic A.Dābols. Tā kā Eiropas kultūrvēstures telpā Jelgava pazīstama jau ilgu laiku (kopš 17. gadsimta), pilsētniekiem tiek piedāvāts ieskats pilsētbūvnieciskās vēstures un arhitektūras pērlēs.Vecāko zināmo pilsētas plānu zīmējis Tobiass Krauss 1652. gadā. Tajā redzams tirgus laukums un rātsnama vieta, ielas, nami. Vēlāk rātsnams atradies citur. «Gadsimta piecdesmitajos gados, rokot Jēkaba kanālu, domājams, namu nojauca, bet nav zināms, kur tas atradās. Tikai 80. gadu beigās parādījās pirmās ziņas, ka pilsētnieku vajadzībām hercogs Frīdrihs Kazimirs pārdevis sev piederošu ēku, kas pārbūvēta,» stāsta A.Dābols. Šis nams saglabājies līdz pat 1944. gadam ar savu romantisko renesanses tipa tornīti ar apaļu kupolu, kur torņa spicē – vējrādītājs – cilvēciņš, kurš noraudzījās uz pilsētu, tirgu un visiem notikumiem. Tāpēc arī izstādei dots nosaukums «Jelgavas rātsnama stāsts».Tajā skatāmas arī vizuālās liecības no 19. gadsimta, kad cilvēkiem jau bija pieejami fotoaparāti. Redzams, kas notiek šajā laikā, kad Jelgava ir guberņas centrs un atrodas Krievijas impērijas sastāvā. Līdz ar 19. gadsimtu notikusi straujāka pilsētas attīstība.Kā Pilsētas svētkosPirmā pasaules kara laikā cieta daudzas Jelgavas ēkas, bet vēsturiskais laukums – samērā maz. Ulmaņa diktatūras periods pilsētai bija veiksmīgs, jo šajā laikā (līdz 1940. gadam) tā stipri mainīja izskatu. Notika Jelgavas modernizācija – tika uzbūvēta tagadējā viesnīca, atjaunota pils, uzcelta slimnīca (Kalpaka ielā), jauna elektrostacija, kā arī sākta pilsētas centra pārveide, kolonāžu izveide.Liela daļa izstādes fotogrāfiju uzņemtas 1943. gada vasarā. Tajās redzami gadatirgi ar dažādām izdarībām, atrakcijām, gluži kā tagad Pilsētas svētkos.Apmeklētājiem ļauts ielūkoties arī 2004. gada starptautiskā arhitektu plenēra laureāta Roberta Riekstiņa darbā – planšetē ar savu priekšlikumu un vīziju, kā varētu izskatīties centrālais laukums nākotnē.«Būs interesanti!» piebilst muzeja galvenais krājumu glabātājs, aicinot svētku viesus doties uz muzeju. Rīt pulksten 13 iecerēts priekšlasījums «Jelgavas rātsnama stāsts», bet pulksten 14 un 15.30 varēs noklausīties lekciju «Jelgavas pilsētas vēsture».Jāpiebilst, ka 30. un 31. maijā muzeja apmeklējums ir bez maksas.
