Situācijā, kad ilgstoši nav bijis ievērojamu nokrišņu, gaisa mitrums sasniedz arvien jaunus antirekordus, zeme un apkārtējā vide ir ļoti sausa. Līdz ar to pat neliela dzirkstele, izmests nenodzēsts izsmēķis var izraisīt ugunsgrēku. Liesmas strauji izplatās un ugunsgrēki norisinās lielās platībās, neskaitāmas reizes jau brīdinājuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji. Tomēr no 1. janvāra līdz 29. aprīlim tikai Jelgavas pilsētā un novadā vien reģistrēti 100 kūlas un 10 meža ugunsgrēki, Dobeles novadā – 96 kūlas un astoņi meža ugunsgrēki, ar bēdīgo statistiku “Ziņas” iepazīstina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Deg ilglaicīgi
Viņa atzīst: “Katru gadu, nolīstot pavasara lietum, aprīļa beigās un maija sākumā izauga jaunā zāle un kūlas ugunsgrēki beidzās, jo nebija vairs kam degt, bet šogad, tā kā nav lietus, jaunā zāle neaug un kūlas ugunsgrēki turpinās. Cilvēki neapzinās, ka plašo kūlas un meža ugunsgrēku dzēšana ir ilglaicīga. Tas nozīmē, ka uz ugunsgrēkiem, kur varbūt ir nepieciešams glābt cilvēkus, iespējams, brauks nevis ugunsdzēsēji glābēji no tuvākā depo, jo viņi būs aizņemti, dzēšot degošo pērno zāli, bet gan ugunsdzēsēji no tālākiem depo. Saulainākajās dienās jau vairākkārt bija izveidojusies situācija, ka ugunsdzēsēji tika izsaukti uz dežūru no brīvdienām, lai būtu, kas reaģē uz izsaukumiem, jo visi apkārtējo daļu un posteņu ugunsdzēsēji glābēji bija iesaistīti ilgstošā kūlas un mežu ugunsgrēku dzēšanā.”Pirmais kūlas ugunsgrēks Jelgavā reģistrēts jau 23. februārī Uzvaras ielā, kur sausā zāle dega 10 kvadrātmetru platībā, bet Dobeles novadā – 24. februārī, kad Dobelē, Uzvaras ielā, liesmas bija apņēmušas 5000 kvadrātmetru. Kā informē V.Gribuste, 2018. gadā Jelgavas un Dobeles daļas amatpersonas sastādījušas 25 protokolus par nesakoptu teritoriju, kā dēļ izveidojusies un degusi kūla. Atbilstoši pašreizējām prognozēm maija sākumā laiks kļūs vēsāks un mākoņaināks, palaikam gaidāms lietus, tomēr jāatceras, ka tikko uzlijušais lietus automātiski neatceļ Latvijas mežos izsludināto ugunsnedrošo laikposmu.Mežos un purvos aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, tāpat aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, veikt spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas.Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem, izņemot, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai.
Rosina palielināt sodus
“Ja Latvijā ganībās būtu vairāk zālēdāju, kūlas dedzināšana samazinātos, aģentūrai LETA izteikusies biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka Latvijā ar katru gadu palielinās lauksaimniecībā apsaimniekotās platības, kas ir pozitīvi. Viņa uzsver, ka pilnībā kūlas dedzināšanu kā pavasara praksi Latvijā izdosies izskaust tikai tad, kad ikviens lauksaimniecības zemes hektārs būs apsaimniekots.Savukārt Latvijas Ugunsdzēsības asociācija, lai apkarotu pērnās zāles dedzināšanu, rosina uzlikt bargākus sodus nesakopto teritoriju īpašniekiem. Kūlas dedzināšana ir nopietna problēma valstī, un pēdējos gados tās intensitāte saglabājas augsta, tāpēc jādomā par papildu metodēm, piemēram, uzliekot bargus sodus nesakopto teritoriju īpašniekiem. Tas būtu mehānisms, kā cīnīties ar kūlas dedzināšanas cēloņiem, jo sodu sistēma ir tikai cīņa ar sekām un nemazina problēmas apmērus.“Pērn bijis vairāk nekā 2000 VUGD izsaukumu kūlas dzēšanai. Šogad dedzināšanas sezona atkal atsākusies ar pilnu sparu. Mēs redzam, ka sodu palielināšana dedzinātājiem nepalīdz, nepalīdz arī video, ko kūlas dedzināšana nodara dzīvniekiem. Tāpēc mūsu kā asociācijas redzējums ir necīnīties ar sekām, bet gan strādāt, lai novērstu cēloņus, – dedzināšanas gadījumā sodu uzlikt zemes īpašniekam, kas nav sakopis teritoriju, vai arī iet pat soli tālāk un regresa kārtībā atgūt valsts izmaksas par ugunsgrēka dzēšanu vai arī palielināt nekustamā īpašuma nodokli,” asociācijas viedokli pauž tās vadītājs Aleksandrs Babra.Asociācija aicina vērst uzmanību, ka kūlas dedzināšana ir galvenokārt ļaunprātīga rīcība, bet katrs VUGD izsaukums valstij veido nopietnas izmaksas, kuras tā varētu investēt ugunsdzēsības tehniskā aprīkojuma modernizēšanā vai arī atalgojuma palielināšanā.Vienlaikus kūlas degšana nav iespējama teritorijās, kas ir sakoptas un kurās nav nenopļautas pērnā gada zāles. Kūlas degšana vistiešākajā veidā ir saistīta ar teritorijas īpašnieka lēmumu nesakopt īpašumu, uzsver organizācijā.
Deg arī citās valstīs
Ilgstošais sausums palielinātu ugunsgrēku skaitu izraisījis ne tikai Latvijā. Mediji ziņo, ka sausuma dēļ Polijas mežos kopš šī gada sākuma izcēlušies aptuveni 3000 ugunsgrēku, kas ir divreiz vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. “Ūdens, lietus trūkums diemžēl izraisa katastrofālas situācijas,” izteikusies vides ministra vietniece Malgožata Goliņska.Savukārt valdības Drošības centra pārstāve Božena Visocka norādījusi, ka deviņus no desmit ugunsgrēkiem izraisa cilvēks. Kā vēsta Polijas Radio ziņu aģentūra IAR, visizplatītākais meža ugunsgrēku cēlonis ir izsmēķu vai sērkociņu nomešana.Tāpat Vācijas meteorologi brīdinājuši, ka tuvākajās dienās gaidāmais lietus maz līdzēs izkaltušajiem laukiem un mežiem, raisot bažas par pagājušā gada sausuma un nopietno savvaļas ugunsgrēku atkārtošanos. Kā paudis Vācijas meteoroloģijas aģentūras DWD pārstāvis Udo Bušs, ja sausie laikapstākļi turpināsies, šogad sausums varētu būt vēl spēcīgāks nekā pērn, kad tika nodarīti nopietni postījumi sējumiem. Spēcīgie vēji Vācijas ziemeļos arī nopūtuši augsnes virskārtu no laukiem, pēdējās dienās izraisot putekļu un smilšu vētras.Tikmēr Berlīnes varasiestādes aicinājušas iedzīvotājus laistīt ielu malās augošos kokus, jo pilsētas dienestu strādnieki nespēj tos visus aplaistīt.
