Šogad no apsargājamām maksas autostāvvietām Jelgavā pazudušas astoņas automašīnas.
Šogad no apsargājamām maksas autostāvvietām Jelgavā pazudušas astoņas automašīnas. Kamēr policijas darbinieki noskaidro spēkratu pazušanas iemeslus, “Ziņu” uzrunātie maksas autostāvvietu īpašnieki atzīst, ka viņi neatbild par braucamrīku zādzībām no apsargājamām teritorijām.
Kā informē Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretārs Andris Gromoļevs, no šogad nozagtajām astoņām automašīnām sešos gadījumos tie bijuši “Audi” (3 “Audi 100”, 2 “Audi 100 Avant” un 1 “Audi 80 Avant”), vienā – “VW Caravelle”, pirms gandrīz divām nedēļām no autostāvvietas Rīgas ielā pie Jelgavas Ledus halles pazudis arī 1993. gadā ražots melns BMW 325. Vēlāk policijai ziņots, ka divi no nozagtajiem braucamrīkiem atrasti pamesti, bet policijas darbinieki lēš, ka šie auto atdoti pret izpirkuma maksu.
Vienas no apsargājamo autostāvvietu īpašniekiem SIA “Jānis A” rīkotājdirektors Jānis Adamovičs uzsver, ka klients maksā par stāvlaukuma nomu apsargātā autostāvvietā. “No rūpīgi plānotām auto zādzībām izvairīties ir grūti. Pirms pāris gadiem Krasta ielā Rīgā no kāda autosalona, apsargiem un signalizācijām nemanot, tika nozagti pieci spēkrati,” noteic J.Adamovičs, kam Jelgavā pieder divi stāvlaukumi.
Liela nozīme apsargiem
Apzinātie autostāvvietu īpašnieki atzīst, ka vislielākā nozīme auto drošībai pret nelikumīgu aizbraukšanu no stāvlaukumiem ir to apsargiem. Svarīgi, lai sargs ar auto īpašnieku stāvlaukuma ierādīšanas laikā izveidotu personisku kontaktu – satiktos un nodotu vietas numuru. Tad, kā pārliecināts kādas autostāvvietas īpašnieks, kas vēlējās palikt anonīms, sargs pēc auto nozagšanas nevarētu pateikt: “No rīta pēc braucamrīkiem ieradās četri cilvēki, nepamanīju, ka aizbrauca arī piektais auto.”
Par sargiem stāvlaukumos visbiežāk strādā tie, kas darbu citur atrast nevar, to atzīst arī J.Adamovičs, sakot, ka viņa vadītajā kolektīvā “ir labs mikroklimats”. Direktors izstrādājis sistēmu, proti, sargi parakstoties nodod maiņu kolēģim. Pirms tam tiek saskaitīti sarakstā iekļautie un stāvlaukumā noliktie spēkrati. Nozīme ir arī uzmanīgai laukumā novietojamās automašīnas apskatei – vai nav skrambas, saplēsts stikls un citi defekti, par ko vēlāk varētu sūdzēties auto īpašnieks.
Var slēgt līgumu
Vairākās no 12 apsargājamām Jelgavas autostāvvietām auto novietotājs var noslēgt līgumu par tā atrašanos stāvlaukumā. Vienošanās dokumentu var izstrādāt pats auto īpašnieks, bet var izmantot arī paraugu. Tad stāvvietas un auto saimnieks savstarpēji vienojas par sev tīkamiem līgumā iekļaujamiem vai izņemamiem punktiem. Dokumenta noslēgšanas gadījumā stāvlaukuma īpašnieks atbild par auto drošību, aizsardzību, stāvvietas uzturēšanu kārtībā (sniega notīrīšanu). SIA “Jānis A” rīkotājdirektors gan atklāja, ka līgumos, kas noslēgti par viņa autostāvvietu izmantošanu, punkta par atbildību, ja spēkrats tiek nozagts, nav. J.Adamovičs uzsver, ka auto zādzības gadījumā par vainīgajiem lemj tiesa. Tad arī noskaidrojas, vai vaina par auto nenosargāšanu jāuzņemas stāvlaukuma īpašniekam vai sargam. Parasti gan autostāvvietas darbiniekus pie atbildības nesauc. Viņa uzņēmumā līgumi par auto pastāvīgu novietošanu noslēgti ar lielākajiem uzņēmumiem, piemēram, valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
Labāk apdrošināt
Ikvienam automašīnas īpašniekam jau ir obligātā civiltiesiskās apdrošināšanas polise (OCTA) un varbūt arī brīvprātīgā (KASKO) apdrošināšana. Pirmajā gadījumā apdrošināšanas līgumi paredz zaudējumu atlīdzību tikai trešajām personām transportlīdzekļa izraisīta negadījuma rezultātā. Tie nesegs auto zādzības dēļ radušos zaudējumus.
Tomēr vēlama būtu polise, kas nodrošinātu atlīdzības izmaksu arī transportlīdzekļa zādzības gadījumā. Var apdrošināt visu veidu sauszemes transportlīdzekļus – vieglās un kravas automašīnas, autobusus, mikroautobusus, traktortehniku, motociklus un piekabes. Apdrošināšanas līgumi parasti darbojas Latvijā, Baltijas un citu Eiropas valstu teritorijā, ieskaitot Krievijas Eiropas daļu un Ukrainu.
Jāpievērš uzmanība līguma apdrošinājuma summai, jo tā tiek noteikta atbilstoši transportlīdzekļa vērtībai apdrošināšanas brīdī. Automašīnas zādzības gadījumā apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, par pamatu ņemot transporta līdzekļa tirgus vērtību nozagšanas brīdī. Dažas kompānijas norāda nolietojuma apmēru (1 – 2 procenti mēnesī), kas, aprēķinot atlīdzību, tiek atņemts no apdrošinājuma summas. Noteikumi paredz, ka atlīdzība nedrīkst pārsniegt automašīnas tirgus vērtību. Tādēļ, slēdzot līgumu, nav vērts apdrošināt braucamo paaugstinātā vērtībā, samaksājot augstāku apdrošināšanas prēmiju.
Atšķirīgi noteikumi
Katra apdrošināšanas kompānija nosaka atšķirīgas prasības transporta līdzekļa pretaizdzīšanas sistēmu uzstādīšanai, lai stātos spēkā zādzības riska apdrošināšana. Pirms aprīkot auto ar pretaizdzīšanas sistēmu, vēlams konsultēties ar izvēlēto apdrošināšanas kompāniju.
Speciālisti iesaka pievērst uzmanību vairākiem līguma nosacījumiem: apdrošinātāja prasībām pret apdrošinātā transportlīdzekļa atrašanās vietu naktī; prasībām attiecībā uz personām, kas ir tiesīgas vadīt auto; apdrošināšanas gadījumiem, par kuriem drīkst neziņot Ceļu policijai.
Īpaša uzmanība jāpievērš zaudējumu vēsturei, proti, nosakot apdrošināšanas prēmiju jaunam līgumam vai arī atjaunojot esošo līgumu, kompānija izvērtē klienta zaudējumu vēsturi – iemaksāto prēmiju un izmaksāto atlīdzību attiecību, apdrošināšanas gadījumu raksturu, biežumu. Šī informācija nosaka apdrošināšanas prēmiju un piedāvātā pašriska apmēru nākamajam periodam. Klientam, kam bijušas transporta līdzekļu zādzības, var tikt paaugstināts pašriska apmērs zādzības gadījumiem.
Apdrošināšanas atlīdzība var tikt atteikta, ja transportlīdzekļa zādzības gadījumā apdrošinātājam netiek nodots pilns nozagtā transporta līdzekļa atslēgu, signalizācijas pulšu komplekts un reģistrācijas apliecība.
