Valsts Vides dienests plāno sodīt tikai tos saimniekus, kuri piesārņojuši vidi, pārējos mudinās ķerties pie celtniecības
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka līdz 28. jūlijam visās fermās, kurās ir vairāk par desmit dzīvnieku vienību, jābūt ierīkotām kūtsmēslu krātuvēm. «Īpaši mazāku fermu saimnieki ir satraukušies par krātuvju izbūves lielajām izmaksām,» skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciāliste Lāsma Cielava.
Šogad beidzas pārejas periods, kurā bija jānodrošina kūtsmēslu apsaimniekošana atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām. «Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs» noteic, ka kūtsmēslu krātuve nepieciešama visās saimniecībās, kurās ir desmit (īpaši jutīgajās vides teritorijās – piecas) un vairāk dzīvnieku vienību. Noteikumi nosaka, kā kūtsmēsli savācami, novadāmi, uzglabājami, kā tranšejā un kaudzēs glabājama skābbarība, kā glabāt šķidros kūtsmēslus un vircu.
Īpaši jutīgajā vides teritorijā atrodas Jelgavas novada, Dobeles novada un Pierīgas novadu platības, izņemot Jelgavas, Rīgas un Dobeles pilsētas. Šajās teritorijās ir noteikts, ka krātuvei jābūt saimniecībās ar vismaz piecām dzīvnieku vienībām (vienai slaucamai govij paredzētas 0,7 vienības), kas nozīmē, ka noteikumi attiecas uz saimniecībām ar vismaz astoņām slaucamajām govīm bez citiem mājlopiem.
Kontrolēs krātuvju ierīkošanu
Lauksaimniekiem ir jārēķinās ar pastiprinātu Valsts vides dienesta (VVD) kontroli, kas gan sākumā solīta tikai kā apzinoša pārbaude, lai noskaidrotu situāciju lauku saimniecībās.
«Saimniecībām, kurās kūtsmēslu krātuves nebūs ierīkotas, piemēros naudas sodu, kura nomaksa gan neatbrīvos no pienākuma šo vietni izbūvēt. Lauksaimniekiem vajadzētu sekot līdzi aktualitātēm šajā jomā, tostarp jaunumiem par finanšu līdzekļu piesaisti no ES fondiem tieši krātuvju izbūvei,» iesaka L.Cielava.
Izmaiņas MK noteikumos stājas spēkā no 28. jūlija, taču pieļaujama atkāpe – ja saimniecībā izbūvētās krātuves tilpums ir mazāks nekā reālais kūtsmēslu daudzums, iespējama tā pagaidu uzglabāšana uz lauka. Plānots noteikt divu gadu pārejas periodu, lai saimniecības, kurās krātuves nav, tās varētu izbūvēt. Šajā laikā soda sankcijas tiks piemērotas tikai tām saimniecībām, kurās būs skaidri redzama noplūde un piesārņojums.
L.Cielava atzīst: «Augsnes piesārņojums ar notekūdeņiem novērots arī dažās saimniecībās, kur krātuves jau ir izbūvētas. Līdz ar to jājautā, vai tiešām svarīgāka ir pašas krātuves izbūve, vai arī tas, lai neatkarīgi no kūtsmēslu uzglabāšanas veida netiktu piesārņota apkārtējā vide.»
Mēslus krāt – dārgi
Jelgavas un Dobeles apkārtnē ir notikuši vairāki informatīvie semināri par kūtsmēslu krātuvju izbūvi un apsaimniekošanu. Kā stāsta L.Cielava, kopumā tos apmeklējuši vairāk nekā pussimts saimniecību īpašnieku un jauno uzņēmēju, kuri ir nobažījušies par krātuvju izbūvēšanas dārdzību, kā arī to, ka tā ilgtermiņā nenes atpakaļ ieguldītos finanšu līdzekļus. Nelielo zemnieku saimniecību īpašnieku vidū valdot uztraukums par iespējām darboties pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā.
«Lielākoties gan lauksaimnieki izprot prasību nepieciešamību. Seminārus apmeklē saimnieki, kuriem kūtsmēslu krātuves nav izbūvētas vai arī izbūvētas neatbilstoši noteikumiem,» klāsta L.Cielava.
Jelgavas novada zemnieku saimniecības «Lāčplēši» saimniece Taiga Rafaela piekrīt, ka kūtsmēslu krātuves izbūve ir dārga un mazajām saimniecībām var nebūt pa spēkam. «Pat tad, ja krātuvi izdodas izbūvēt kāda Eiropas Savienības projekta gaitā, tāpat jārēķinās, ka būs jāņem kredīts un ilgi vēl par to jāmaksā,» skaidro T. Rafaela. Lāčplēšos, kas lopkopībā darbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kūtsmēslu krātuve izbūvēta, piesaistot projekta līdzekļus jau 2005. gadā. Kopumā krātuve izmaksāja 100 000 eiro, un kredīta maksājumi par šo būvi jāsedz līdz 2016. gadam.
«Šo gadu laikā esam ļoti attīstījušies – sākām ar sešām govīm, tagad to ir 300. Bijuši brīži, kad balansējām uz naža asmens un domājām, ka saimniecību nespēsim saglabāt, tomēr tikām tam pāri. Tagad gaidām brīdi, kad beigsim maksāt par šo krātuvi un varēsim vairāk līdzekļu ieguldīt citās lietās,» atzīst Lāčplēšu saimniece.
Zemnieku saimniecībā izbūvētās krātuves ietilpība ir desmit tonnu, bet saimniece atzīst, ka ar to nepietiek, – vajadzētu lielāku. Modernās kūtsmēslu krātuves lielākais trūkums esot milzīgās izbūvēšanas izmaksas, tāpat arī, ieslēdzot maisītāju, tiek patērēts daudz elektroenerģijas. ◆
