Kopš deviņdesmito gadu sākuma Rīgā Pirmajos meža kapos pavisam netālu no kapličas viegli pamanāmā vietā slejas neliels koka krusts, kas iezīmē vietu, kur apglabāts 13. decembrī izgāztuvē atrasts zīdainīis.
Kopš deviņdesmito gadu sākuma Rīgā Pirmajos meža kapos pavisam netālu no kapličas viegli pamanāmā vietā slejas neliels koka krusts, kas iezīmē vietu, kur apglabāts
13. decembrī izgāztuvē atrasts zīdainīis. Meitenīti vēl paspēja nosaukt šīs dienas gaviļnieču vārdā – par Lūciju. Taču pārsalušais bērns neizdzīvoja un trulo, nežēlīgo cilvēku policija neatklāja. Vienīgais pozitīvais rezultāts šeit varētu būt tāds, ka sabiedrībā vairāk ievērota Lūcijas dienas tradīcija, kas nāk no Skandināvijas.
Ne vienreiz vien sabiedrībā dzirdams viedoklis: “Mums pietiek ieviest kaut ko nelatvisku, vienalga, vai tas nāk no Rietumiem vai Austrumiem. Mums pašiem ir savas vērtības, pie kurām senči ir turējušies un kuras kopt ir mūsu gods.” Tomēr izrādās, ka apmēram desmit gadu laikā Lūcijas diena ir pieņemta daudzos mūsu prātos. Galu galā Eiropas Ziemeļvalstis – tas nav nekas tāls un svešs. Sadarbojas baznīcu draudzes, pašvaldības, ir personīgie kontakti. Tā 13. decembrī Lūcija tiks kronēta Sv.Annas baznīcā. Konkursā aicinātas piedalīties meitenes vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Vienīgi, kā atzīst arī organizatori Zemgales Nevalstisko organizāciju centrā, lieta ir mazliet sasteigta. Proti, jau līdz 1. decembrim meitenēm jāiesniedz vienu lapu gara eseja “Kur meklēt gaismu Adventes laikā un kā to dot citiem?”. Vienkāršojot šo domu, var teikt, ka būtu vēlams rakstīt par labdarību. Ir diezgan vienkārši nedarīt citiem to, kas pašam nepatīk. Katrs sevi jau tik daudz pazīst, ka zina, kas viņam tīk un kas ne. Bet darīt labu otram ir tomēr kas cits. Vienā no sprediķiem Latvijas Radio 1. programmā mācītājs Juris Rubenis uzsvēra, ka labu darīt tu vari tikai tad, ja pazīsti otru cilvēku un viņa problēmas. Ziemassvētkos mums taču gribētos atvērt sirdi un arī maku, lai kaut kas labs sanāktu. Bet, ja tu nezini, kas otram ir vajadzīgs, labu gribēdams un dodams, vari viņu iegrūst nelaimē. Nu iedod dzērāju ģimenei palielinātu bērnu piedzimšanas pabalstu! Vai nauda nonāk līdz bērniem, viņu uzturam, skolas vajadzībām? Tādēļ varbūt tiešām lai dzīvo Lūcijas diena, kad mēs aktualizējam labdarības mākslu. Saskaņā ar Lūcijas konkursa ieceri septiņas labākās eseju rakstītājas un arī priekšnesuma sniedzējas pirms Ziemassvētkiem dosies uz bērnunamiem tuvākajā apkārtnē. Domāju, ka tā tiks gūta pieredze, kas ir labs un pieņemams cilvēkiem, kuri dzīvo un aug pavisam citādos apstākļos. Un arī tad, ja neiekļūsti uzvarētāju septiņniekā, tu būsi brīdi piesēdusi un padomājusi par šīm svarīgajām lietām. Varbūt konkursa nejaušā steiga zīmīgi rāda, ka mēs nedrīkstam kavēties – salstošā zīdainīša dēļ.
